“Pañcālo sabbasenāya,
brahma­datto­yamā­gato;
Sāyaṃ pañcāliyā senā,
appameyyā mahosadha.

Vīthimatī pattimatī,
sabba­saṅgā­ma­kovidā;
Ohārinī saddavatī,
bheri­saṅ­khap­pa­bodhanā.

Loha­vij­jā­laṅkā­rā­bhā,
dhajinī vāmarohinī;
Sippiyehi susampannā,
sūrehi suppatiṭṭhitā.

Dasettha paṇḍitā āhu,
bhūripaññā rahogamā;
Mātā ekādasī rañño,
pañcāliyaṃ pasāsati.

Athet­the­kasataṃ khatyā,
anuyantā yasassino;
Acchinnaraṭṭhā byathitā,
pañcāliyaṃ vasaṃ gatā.

Yaṃvadā takkarā rañño,
akāmā piyabhāṇino;
Pañcā­lama­nu­yāyanti,
akāmā vasino gatā.

Tāya senāya mithilā,
tisandhi­pari­vāritā;
Rājadhānī videhānaṃ,
samantā parikhaññati.

Uddhaṃ tārakajātāva,
samantā parivāritā;
Mahosadha vijānāhi,
kathaṃ mokkho bhavissati”.

“Pāde deva pasārehi,
bhuñja kāme ramassu ca;
Hitvā pañcāliyaṃ senaṃ,
brahmadatto palāyiti”.

“Rājā santhavakāmo te,
ratanāni pavecchati;
Āgacchantu ito dūtā,
mañjukā piyabhāṇino.

Bhāsantu mudukā vācā,
yā vācā paṭinanditā;
Pañcālo ca videho ca,
ubho ekā bhavantu te”.

“Kathaṃ nu kevaṭṭa mahosadhena,
Samāgamo āsi tadiṅgha brūhi;
Kacci te paṭinijjhatto,
Kacci tuṭṭho mahosadho”.

“Anariyarūpo puriso janinda,
Asammodako thaddho asabbhirūpo;
Yathā mūgo ca badhiro ca,
Na kiñcitthaṃ abhāsatha”.

“Addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ,
Attho suddho naraviriyena diṭṭho;
Tathā hi kāyo mama sampavedhati,
Hitvā sayaṃ ko para­hattha­mes­sati”.

“Channañhi ekāva matī sameti,
Ye paṇḍitā uttama­bhūri­pattā;
Yānaṃ ayānaṃ atha vāpi ṭhānaṃ,
Mahosadha tvampi matiṃ karohi”.

“Jānāsi kho rāja mahānubhāvo,
Mahabbalo cūḷanib­rahma­datto;
Rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ,
Migaṃ yathā okacarena luddo.

Yathāpi maccho baḷisaṃ,
vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti,
maccho maraṇamattano.

Evameva tuvaṃ rāja,
cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi,
macchova maraṇamattano.

Sace gacchasi pañcālaṃ,
Khippamattaṃ jahissasi;
Migaṃ pan­thānu­bandhaṃva,
Mahantaṃ bhayamessati”.

“Mayameva bālamhase eḷamūgā,
Ye uttamatthāni tayī lapimhā;
Kimeva tvaṃ ­naṅga­la­koṭi­vaḍḍho,
Atthāni jānāsi yathāpi aññe”.

“Imaṃ gale gahetvāna,
nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa,
antarāyāya bhāsati”.

Tato ca so apakkamma,
vedehassa upantikā;
Atha āmantayī dūtaṃ,
mādharaṃ suvapaṇḍitaṃ.

“Ehi samma haritapakkha,
veyyāvaccaṃ karohi me;
Atthi pañcālarājassa,
sāḷikā sayanapālikā.

Taṃ bandhanena pucchassu,
sā hi sabbassa kovidā;
Sā tesaṃ sabbaṃ jānāti,
rañño ca kosiyassa ca”.

“Āmo”ti so paṭissutvā,
mādharo suvapaṇḍito;
Agamāsi haritapakkho,
sāḷikāya upantikaṃ.

Tato ca kho so gantvāna,
mādharo suvapaṇḍito;
Athāmantayi sugharaṃ,
sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ.

“Kacci te sughare khamanīyaṃ,
Kacci vesse anāmayaṃ;
Kacci te madhunā lājā,
Labbhate sughare tuvaṃ”.

“Kusalañceva me samma,
atho samma anāmayaṃ;
Atho me madhunā lājā,
labbhate suvapaṇḍita.

Kuto nu samma āgamma,
kassa vā pahito tuvaṃ;
Na ca mesi ito pubbe,
diṭṭho vā yadi vā suto”.

“Ahosiṃ sivirājassa,
pāsāde sayanapālako;
Tato so dhammiko rājā,
baddhe mocesi bandhanā.

Tassa mekā dutiyāsi,
sāḷikā mañjubhāṇikā;
Taṃ tattha avadhī seno,
pekkhato sughare mama.

Tassā kāmā hi sammatto,
āgatosmi tavantike;
Sace kareyya okāsaṃ,
ubhayova vasāmase”.

“Suvova suviṃ kāmeyya,
sāḷiko pana sāḷikaṃ;
Suvassa sāḷikāyeva,
saṃvāso hoti kīdiso”.

“Yoyaṃ kāme kāmayati,
api caṇḍālikāmapi;
Sabbo hi sadiso hoti,
natthi kāme asādiso”.

“Atthi jampāvatī nāma,
mātā sivissa rājino;
Sā bhariyā vāsudevassa,
kaṇhassa mahesī piyā.

Raṭṭhavatī kimpurisī,
sāpi vacchaṃ akāmayi;
Manusso migiyā saddhiṃ,
natthi kāme asādiso.

Handa khvāhaṃ gamissāmi,
sāḷike mañjubhāṇike;
Pac­cak­khā­nu­padañ­hetaṃ,
atimaññasi nūna maṃ”.

“Na sirī taramānassa,
mādhara suvapaṇḍita;
Idheva tāva acchassu,
yāva rājāna dakkhasi;
Sossi saddaṃ mudiṅgānaṃ,
ānubhāvañca rājino”.

“Yo nu khvāyaṃ tibbo saddo,
tirojanapade suto;
Dhītā pañcālarājassa,
osadhī viya vaṇṇinī;
Taṃ dassati videhānaṃ,
so vivāho bhavissati”.

“Ediso mā amittānaṃ,
vivāho hotu mādhara;
Yathā pañcālarājassa,
vedehena bhavissati.

Ānayitvāna vedehaṃ,
pañcālānaṃ rathesabho;
Tato naṃ ghātayissati,
nassa sakhī bhavissati”.

“Handa kho maṃ anujānāhi,
rattiyo sattamattiyo;
Yāvāhaṃ sivirājassa,
ārocemi mahesino;
Laddho ca me āvasatho,
sāḷikāya upantikaṃ”.

“Handa kho taṃ anujānāmi,
rattiyo sattamattiyo;
Sace tvaṃ sattarattena,
nāgacchasi mamantike;
Maññe okkantasattaṃ maṃ,
matāya āgamissasi”.

Tato ca kho so gantvāna,
mādharo suvapaṇḍito;
Mahosadhassa akkhāsi,
sāḷikāvacanaṃ idaṃ.

“Yasseva ghare bhuñjeyya bhogaṃ,
Tasseva atthaṃ puriso careyya;
Handāhaṃ gacchāmi pure janinda,
Pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
Nivesanāni māpetuṃ,
Vedehassa yasassino.

Nivesanāni māpetvā,
vedehassa yasassino;
Yadā te pahiṇeyyāmi,
tadā eyyāsi khattiya”.

Tato ca pāyāsi pure mahosadho,
Pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
Nivesanāni māpetuṃ,
Vedehassa yasassino.

Nivesanāni māpetvā,
vedehassa yasassino;
Athassa pāhiṇī dūtaṃ,
vedehaṃ mithilaggahaṃ;
“Ehi dāni mahārāja,
māpitaṃ te nivesanaṃ”.

Tato ca rājā pāyāsi,
senāya caturaṅgiyā;
Anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ,
phītaṃ kapiliyaṃ puraṃ.

Tato ca kho so gantvāna,
brahmadattassa pāhiṇi;
“Āgatosmi mahārāja,
tava pādāni vandituṃ.

Dadāhi dāni me bhariyaṃ,
nāriṃ sabbaṅ­ga­sobhi­niṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ,
dāsī­gaṇa­pu­rak­kha­taṃ”.

“Svāgataṃ teva vedeha,
atho te adurāgataṃ;
Nakkhattaṃyeva paripuccha,
ahaṃ kaññaṃ dadāmi te;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ,
dāsī­gaṇa­pu­rak­kha­taṃ”.

Tato ca rājā vedeho,
nakkhattaṃ paripucchatha;
Nakkhattaṃ paripucchitvā,
brahmadattassa pāhiṇi.

“Dadāhi dāni me bhariyaṃ,
nāriṃ sabbaṅ­ga­sobhi­niṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ,
dāsī­gaṇa­pu­rak­kha­taṃ”.

“Dadāmi dāni te bhariyaṃ,
nāriṃ sabbaṅ­ga­sobhi­niṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ,
dāsī­gaṇa­pu­rak­kha­taṃ”.

“Hatthī assā rathā pattī,
senā tiṭṭhanti vammitā;
Ukkā padittā jhāyanti,
kiṃ nu maññanti paṇḍitā.

Hatthī assā rathā pattī,
senā tiṭṭhanti vammitā;
Ukkā padittā jhāyanti,
kiṃ nu kāhanti paṇḍita”.

“Rakkhati taṃ mahārāja,
cūḷaneyyo mahabbalo;
Paduṭṭho brahmadattena,
pāto taṃ ghātayissati”.

“Ubbedhati me hadayaṃ,
mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi,
aggidaḍḍhova ātape.

Kammārānaṃ yathā ukkā,
anto jhāyati no bahi;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ,
anto jhāyati no bahi”.

“Pamatto mantanātīto,
bhinnamantosi khattiya;
Idāni kho taṃ tāyantu,
paṇḍitā mantino janā.

Akatvāmaccassa vacanaṃ,
attha­kā­ma­hitesino;
Attapītirato rājā,
migo kūṭeva ohito.

Yathāpi maccho baḷisaṃ,
vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti,
maccho maraṇamattano.

Evameva tuvaṃ rāja,
cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi,
macchova maraṇamattano.

Sace gacchasi pañcālaṃ,
khippamattaṃ jahissasi;
Migaṃ pan­thānu­bandhaṃva,
mahantaṃ bhayamessati.

Anariyarūpo puriso janinda,
Ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya;
Na tena mittiṃ kayirātha dhīro,
Dukkho have kāpurisena saṅgamo.

Yadeva jaññā purisaṃ janinda,
Sīlavāyaṃ bahussuto;
Teneva mittiṃ kayirātha dhīro,
Sukho have sappurisena saṅgamo.

Bālo tuvaṃ eḷamūgosi rāja,
Yo uttamatthāni mayī lapittho;
Kimevahaṃ ­naṅga­la­koṭi­vaḍḍho,
Atthāni jānāmi yathāpi aññe.

Imaṃ gale gahetvāna,
nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa,
antarāyāya bhāsati”.

“Mahosadha atītena,
Nānuvijjhanti paṇḍitā;
Kiṃ maṃ assaṃva sambaddhaṃ,
Patodeneva vijjhasi.

Sace passasi mokkhaṃ vā,
khemaṃ vā pana passasi;
Teneva maṃ anusāsa,
kiṃ atītena vijjhasi”.

“Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ,
Dukkaraṃ dura­bhi­sam­bha­vaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ,
Tvaṃ pajānassu khattiya.

Santi vehāyasā nāgā,
iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ,
yassa honti tathāvidhā.

Santi vehāyasā assā,
iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ,
yassa honti tathāvidhā.

Santi vehāyasā pakkhī,
iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ,
yassa honti tathāvidhā.

Santi vehāyasā yakkhā,
iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ,
yassa honti tathāvidhā.

Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ,
Dukkaraṃ dura­bhi­sam­bha­vaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ,
Antalikkhena khattiya”.

“Atīradassī puriso,
mahante udakaṇṇave;
Yattha so labhate gādhaṃ,
tattha so vindate sukhaṃ.

Evaṃ amhañca rañño ca,
tvaṃ patiṭṭhā mahosadha;
Tvaṃ nosi mantinaṃ seṭṭho,
amhe dukkhā pamocaya”.

“Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ,
Dukkaraṃ dura­bhi­sam­bha­vaṃ;
Na taṃ sakkomi mocetuṃ,
Tvaṃ pajānassu senaka”.

“Suṇohi metaṃ vacanaṃ,
Passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Senakaṃ dāni pucchāmi,
Kiṃ kiccaṃ idha maññasi”.

“Aggiṃ vā dvārato dema,
gaṇhāmase vikantanaṃ;
Aññamaññaṃ vadhitvāna,
khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto,
ciraṃ dukkhena mārayi”.

“Suṇohi metaṃ vacanaṃ,
passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Pukkusaṃ dāni pucchāmi,
kiṃ kiccaṃ idha maññasi”.

“Visaṃ khāditvā miyyāma,
khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto,
ciraṃ dukkhena mārayi”.

“Suṇohi metaṃ vacanaṃ,
passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Kāmindaṃ dāni pucchāmi,
kiṃ kiccaṃ idha maññasi”.

“Rajjuyā bajjha miyyāma,
papātā papatāmase;
Mā no rājā brahmadatto,
ciraṃ dukkhena mārayi”.

“Suṇohi metaṃ vacanaṃ,
passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Devindaṃ dāni pucchāmi,
kiṃ kiccaṃ idha maññasi”.

“Aggiṃ vā dvārato dema,
gaṇhāmase vikantanaṃ;
Aññamaññaṃ vadhitvāna,
khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Na no sakkoti mocetuṃ,
sukheneva mahosadho”.

“Yathā kadalino sāraṃ,
anvesaṃ nādhigacchati;
Evaṃ anvesamānā naṃ,
pañhaṃ najjhagamāmase.

Yathā simbalino sāraṃ,
anvesaṃ nādhigacchati;
Evaṃ anvesamānā naṃ,
pañhaṃ najjhagamāmase.

Adese vata no vuṭṭhaṃ,
kuñja­rā­naṃ­va­nodake;
Sakāse dummanussānaṃ,
bālānaṃ avijānataṃ.

Ubbedhati me hadayaṃ,
mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi,
aggidaḍḍhova ātape.

Kammārānaṃ yathā ukkā,
anto jhāyati no bahi;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ,
anto jhāyati no bahi”.

Tato so paṇḍito dhīro,
atthadassī mahosadho;
Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā,
idaṃ vacanamabravi.

“Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
rāhuggahaṃva candimaṃ.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
rāhuggahaṃva sūriyaṃ.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
peḷābaddhaṃva pannagaṃ.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
pakkhiṃ baddhaṃva pañjare.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
macche jālagateriva.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi,
­sayog­ga­ba­lavāha­naṃ.

Mā tvaṃ bhāyi mahārāja,
mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Pañcālaṃ vāhayissāmi,
kākasenaṃva leḍḍunā.

Adu paññā kimatthiyā,
Amacco vāpi tādiso;
Yo taṃ ­sambā­dha­pak­khan­daṃ,
Dukkhā na parimocaye”.

“Etha māṇavā uṭṭhetha,
mukhaṃ sodhetha sandhino;
Vedeho sahamaccehi,
umaṅgena gamissati”.

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā,
­paṇ­ḍitas­sānu­cārino;
Umaṅgadvāraṃ vivariṃsu,
yantayutte ca aggaḷe.

Purato senako yāti,
pacchato ca mahosadho;
Majjhe ca rājā vedeho,
amacca­pari­vārito.

Umaṅgā nikkhamitvāna,
vedeho nāvamāruhi;
Abhirūḷhañca taṃ ñatvā,
anusāsi mahosadho.

“Ayaṃ te sasuro deva,
ayaṃ sassu janādhipa;
Yathā mātu paṭipatti,
evaṃ te hotu sassuyā.

Yathāpi niyako bhātā,
Saudariyo ekamātuko;
Evaṃ pañcālacando te,
Dayitabbo rathesabha.

Ayaṃ pañcālacandī te,
rājaputtī abhicchitā;
Kāmaṃ karohi te tāya,
bhariyā te rathesabha”.

“Āruyha nāvaṃ taramāno,
kiṃ nu tīramhi tiṭṭhasi;
Kicchā muttāmha dukkhato,
yāma dāni mahosadha”.

“Nesa dhammo mahārāja,
yohaṃ senāya nāyako;
Senaṅgaṃ parihāpetvā,
attānaṃ parimocaye.

Nivesanamhi te deva,
senaṅgaṃ parihāpitaṃ;
Taṃ dinnaṃ brahmadattena,
ānayissaṃ rathesabha”.

“Appaseno mahāsenaṃ,
kathaṃ viggayha ṭhassasi;
Dubbalo balavantena,
vihaññissasi paṇḍita”.

“Appasenopi ce mantī,
mahāsenaṃ amantinaṃ;
Jināti rājā rājāno,
ādiccovudayaṃ tamaṃ”.

“Susukhaṃ vata saṃvāso,
paṇḍitehīti senaka;
Pakkhīva pañjare baddhe,
macche jālagateriva;
Amitta­hatthat­tagate,
mocayī no mahosadho”.

“Evametaṃ mahārāja,
paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe,
macche jālagateriva;
Amitta­hatthat­tagate,
mocayī no mahosadho”.

Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ,
cūḷaneyyo mahabbalo;
Udentaṃ aruṇuggasmiṃ,
upakāriṃ upāgami.

Āruyha pavaraṃ nāgaṃ,
balavantaṃ saṭṭhihāyanaṃ;
Rājā avoca pañcālo,
cūḷaneyyo mahabbalo.

Sannaddho maṇivammena,
saramādāya pāṇinā;
Pesiye ajjhabhāsittha,
puthugumbe samāgate.

Hatthārohe anīkaṭṭhe,
rathike pattikārake;
Upāsanamhi katahatthe,
vālavedhe samāgate.

“Pesetha kuñjare dantī,
balavante saṭṭhihāyane;
Maddantu kuñjarā nagaraṃ,
vedehena sumāpitaṃ.

Vaccha­danta­mukhā setā,
tikkhaggā aṭṭhivedhino;
Paṇunnā dhanuvegena,
sam­patan­tu­tarītarā.

Māṇavā vammino sūrā,
citra­daṇḍa­yu­tā­vudhā;
Pakkhandino mahānāgā,
hatthīnaṃ hontu sammukhā.

Sattiyo teladhotāyo,
accimantā pabhassarā;
Vijjotamānā tiṭṭhantu,
sataraṃsīva tārakā.

Āvudha­bala­van­tānaṃ,
guṇi­kāyūra­dhārinaṃ;
Etādisānaṃ yodhānaṃ,
saṅgāme apalāyinaṃ;
Vedeho kuto muccissati,
sace pakkhīva kāhiti.

Tiṃsa me purisanāvutyo,
sabbe­vekeka­nic­citā;
Yesaṃ samaṃ na passāmi,
kevalaṃ mahimaṃ caraṃ.

Nāgā ca kappitā dantī,
balavanto saṭṭhihāyanā;
Yesaṃ khandhesu sobhanti,
kumārā cārudassanā.

Pītālaṅkārā pītavasanā,
Pītuttara­nivāsanā;
Nāgakhandhesu sobhanti,
Devaputtāva nandane.

Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā,
teladhotā pabhassarā;
Niṭṭhitā naradhīrehi,
samadhārā sunissitā.

Vellālino vītamalā,
sikkāyasamayā daḷā;
Gahitā balavantehi,
sup­pahārap­pahāri­bhi.

Suvaṇṇa­tha­rusam­pannā,
lohita­kac­chupa­dhāritā;
Vivattamānā sobhanti,
vijju­vabbha­ghanan­tare.

Paṭākā vammino sūrā,
asicammassa kovidā;
Dhanuggahā sikkhitarā,
nāgakhandhe nipātino.

Etādisehi parikkhitto,
natthi mokkho ito tava;
Pabhāvaṃ te na passāmi,
yena tvaṃ mithilaṃ vaje”.

“Kiṃ nu santaramānova,
nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ;
Pahaṭṭharūpo āpatasi,
siddhat­thosmīti maññasi.

Oharetaṃ dhanuṃ cāpaṃ,
khurappaṃ paṭisaṃhara;
Oharetaṃ subhaṃ vammaṃ,
veḷu­riya­maṇi­san­tha­taṃ”.

“Pasan­na­mukha­vaṇ­ṇosi,
mitapubbañca bhāsasi;
Hoti kho maraṇakāle,
edisī vaṇṇasampadā”.

“Moghaṃ te gajjitaṃ rāja,
bhinnamantosi khattiya;
Duggaṇhosi tayā rājā,
khaḷuṅkeneva sindhavo.

Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ,
sāmacco saparijjano;
Haṃsarājaṃ yathā dhaṅko,
anujjavaṃ patissasi.

Siṅgālā rattibhāgena,
phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ;
Maṃsapesīti maññantā,
paribyūḷhā migādhamā.

Vītivattāsu rattīsu,
uggatasmiṃ divākare;
Kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā,
āsacchinnā migādhamā.

Evameva tuvaṃ rāja,
vedehaṃ parivāriya;
Āsacchinno gamissasi,
siṅgālā kiṃsukaṃ yathā”.

“Imassa hatthe pāde ca,
kaṇṇanāsañca chindatha;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ,
vedehaṃ parimocayi.

Imaṃ maṃsaṃva pātabyaṃ,
sūle katvā pacantu naṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ,
vedehaṃ parimocayi.

Yathāpi āsabhaṃ cammaṃ,
pathabyā vitaniyyati;
Sīhassa atho byagghassa,
hoti saṅkusamāhataṃ.

Evaṃ taṃ vitanitvāna,
vedhayissāmi sattiyā;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ,
vedehaṃ parimocayi”.

“Sace me hatthe pāde ca,
kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcā­la­candassa,
vedeho chedayissati.

Sace me hatthe pāde ca,
kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcālacandiyā,
vedeho chedayissati.

Sace me hatthe pāde ca,
kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ nandāya deviyā,
vedeho chedayissati.

Sace me hatthe pāde ca,
kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ te puttadārassa,
vedeho chedayissati.

Sace maṃsaṃva pātabyaṃ,
sūle katvā pacissasi;
Evaṃ pañcā­la­candassa,
vedeho pācayissati.

Sace maṃsaṃva pātabyaṃ,
sūle katvā pacissasi;
Evaṃ pañcālacandiyā,
vedeho pācayissati.

Sace maṃsaṃva pātabyaṃ,
sūle katvā pacissasi;
Evaṃ nandāya deviyā,
vedeho pācayissati.

Sace maṃsaṃva pātabyaṃ,
sūle katvā pacissasi;
Evaṃ te puttadārassa,
vedeho pācayissati.

Sace maṃ vitanitvāna,
vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ pañcā­la­candassa,
vedeho vedhayissati.

Sace maṃ vitanitvāna,
vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ pañcālacandiyā,
vedeho vedhayissati.

Sace maṃ vitanitvāna,
vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ nandāya deviyā,
vedeho vedhayissati.

Sace maṃ vitanitvāna,
vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ te puttadārassa,
vedeho vedhayissati;
Evaṃ no mantitaṃ raho,
vedehena mayā saha.

Yathāpi palasataṃ cammaṃ,
konti­mantā­su­niṭṭhi­taṃ;
Upeti tanutāṇāya,
sarānaṃ paṭihantave.

Sukhāvaho dukkhanudo,
vedehassa yasassino;
Matiṃ te paṭihaññāmi,
usuṃ palasatena vā.

Iṅgha passa mahārāja,
suññaṃ antepuraṃ tava;
Orodhā ca kumārā ca,
tava mātā ca khattiya;
Umaṅgā nīharitvāna,
vedehas­su­panā­mitā”.

“Iṅgha antepuraṃ mayhaṃ,
gantvāna vicinātha naṃ;
Yathā imassa vacanaṃ,
saccaṃ vā yadi vā musā”.

“Evametaṃ mahārāja,
yathā āha mahosadho;
Suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ,
kākapaṭṭanakaṃ yathā”.

“Ito gatā mahārāja,
nārī sabbaṅ­ga­sobhanā;
Kosam­ba­phala­ka­sus­soṇī,
haṃsa­gagga­ra­bhāṇinī.

Ito nītā mahārāja,
nārī sabbaṅ­ga­sobhanā;
Koseyyavasanā sāmā,
jāta­rūpa­sume­khalā.

Surattapādā kalyāṇī,
suvaṇ­ṇa­maṇime­khalā;
Pārevatakkhī sutanū,
bimboṭṭhā tanumajjhimā.

Sujātā bhujalaṭṭhīva,
vedīva tanumajjhimā;
Dīghassā kesā asitā,
īsakag­gapa­vel­litā.

Sujātā migachāpāva,
heman­taggi­sikhā­riva;
Nadīva giriduggesu,
sañchannā khuddaveḷubhi.

Nāganāsūru kalyāṇī,
paramā timbarutthanī;
Nātidīghā nātirassā,
nālomā nātilomasā”.

“Nandāya nūna maraṇena,
nandasi sirivāhana;
Ahañca nūna nandā ca,
gacchāma yamasādhanaṃ”.

“Dibbaṃ adhīyase māyaṃ,
akāsi cakkhumohanaṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ,
vedehaṃ parimocayi”.

“Adhīyanti mahārāja,
dibbamāyidha paṇḍitā;
Te mocayanti attānaṃ,
paṇḍitā mantino janā.

Santi māṇavaputtā me,
kusalā sandhichedakā;
Yesaṃ katena maggena,
vedeho mithilaṃ gato”.

“Iṅgha passa mahārāja,
Umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ;
Hatthīnaṃ atha assānaṃ,
Rathānaṃ atha pattinaṃ;
Ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ,
Umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ”.

“Lābhā vata videhānaṃ,
yassimedisā paṇḍitā;
Ghare vasanti vijite,
yathā tvaṃsi mahosadha”.

“Vuttiñca parihārañca,
diguṇaṃ bhattavetanaṃ;
Dadāmi vipule bhoge,
bhuñja kāme ramassu ca;
Mā videhaṃ paccagamā,
kiṃ videho karissati”.

“Yo cajetha mahārāja,
bhattāraṃ dhanakāraṇā;
Ubhinnaṃ hoti gārayho,
attano ca parassa ca;
Yāva jīveyya vedeho,
nāññassa puriso siyā.

Yo cajetha mahārāja,
bhattāraṃ dhanakāraṇā;
Ubhinnaṃ hoti gārayho,
attano ca parassa ca;
Yāva tiṭṭheyya vedeho,
nāññassa vijite vase”.

“Dammi nikkhasahassaṃ te,
gāmāsītiñca kāsisu;
Dāsisatāni cattāri,
dammi bhariyāsatañca te;
Sabbaṃ senaṅgamādāya,
sotthiṃ gaccha mahosadha.

Yāva dadantu hatthīnaṃ,
assānaṃ diguṇaṃ vidhaṃ;
Tappentu annapānena,
rathike pattikārake.

Hatthī asse rathe pattī,
gacchevādāya paṇḍita;
Passatu taṃ mahārājā,
vedeho mithilaṃ gataṃ”.

“Hatthī assā rathā pattī,
senā padissate mahā;
Caturaṅginī bhīsarūpā,
kiṃ nu maññasi paṇḍita”.

“Ānando te mahārāja,
uttamo paṭidissati;
Sabbaṃ senaṅgamādāya,
sotthiṃ patto mahosadho”.

“Yathā petaṃ susānasmiṃ,
chaḍḍetvā caturo janā;
Evaṃ kapilaye tyamha,
chaḍḍayitvā idhāgatā.

Atha tvaṃ kena vaṇṇena,
kena vā pana hetunā;
Kena vā atthajātena,
attānaṃ parimocayi”.

“Atthaṃ atthena vedeha,
mantaṃ mantena khattiya;
Parivārayiṃ rājānaṃ,
jambudīpaṃva sāgaro”.

“Dinnaṃ nikkhasahassaṃ me,
gāmāsīti ca kāsisu;
Dāsīsatāni cattāri,
dinnaṃ bhariyāsatañca me;
Sabbaṃ senaṅgamādāya,
sotthināmhi idhāgato”.

“Susukhaṃ vata saṃvāso,
paṇḍitehīti senaka;
Pakkhīva pañjare baddhe,
macche jālagateriva;
Amitta­hatthat­tagate,
mocayī no mahosadho”.

“Evametaṃ mahārāja,
paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe,
macche jālagateriva;
Amitta­hatthat­tagate,
mocayī no mahosadho”.

“Āhaññantu sabbavīṇā,
bheriyo dindimāni ca;
Dhamentu māgadhā saṅkhā,
vaggū nadantu dundubhī”.

Orodhā ca kumārā ca,
vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bahuṃ annañca pānañca,
­paṇ­ḍitas­sā­bhihā­ra­yuṃ.

Hatthārohā anīkaṭṭhā,
rathikā pattikārakā;
Bahuṃ annañca pānañca,
­paṇ­ḍitas­sā­bhihā­ra­yuṃ.

Samāgatā jānapadā,
negamā ca samāgatā;
Bahuṃ annañca pānañca,
­paṇ­ḍitas­sā­bhihā­ra­yuṃ.

Bahujano pasannosi,
disvā paṇḍitamāgataṃ;
Paṇḍitamhi anuppatte,
celukkhepo avattathāti.

Umaṅgajātakaṃ pañcamaṃ.