Saṃyutta Nikāya 4
1. Paṭhamavagga
1. Tapokammasutta
Evaṃ me sutaṃ— ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya. Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaṃhitāya dukkarakārikāya. Sādhu vatamhi mutto bodhiṃ samajjhagan”ti.
Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
“Tapokammā apakkamma,
ye na sujjhanti māṇavā;
Asuddho maññasi suddho,
suddhimaggā aparaddho”ti.
Atha kho bhagavā “māro ayaṃ pāpimā” iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:
“Anatthasaṃhitaṃ ñatvā,
yaṃ kiñci amaraṃ tapaṃ;
Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti,
phiyārittaṃva dhammani.Sīlaṃ samādhi paññañca,
Maggaṃ bodhāya bhāvayaṃ;
Pattosmi paramaṃ suddhiṃ,
Nihato tvamasi antakā”ti.
Atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato”ti, dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.