“Saṃ­sappa­nīya­pariyā­yaṃ vo, bhikkhave, dhamma­pariyā­yaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

“Katamo ca, bhikkhave, saṃsap­panīya­pariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kamma­paṭi­saraṇā, yaṃ kammaṃ karonti—kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sab­bapāṇa­bhū­tesu. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati, jimhupapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, jim­hu­papat­ti­kassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṃsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchā­na­yonikā sattā manusse disvā saṃsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti … pe … kāmesu­micchā­cārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti viparī­ta­dassano: ‘natthi dinnaṃ … pe … sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati, jimhupapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, jim­hu­papat­ti­kassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṃsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchā­na­yonikā sattā manusse disvā saṃsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kamma­paṭi­saraṇā, yaṃ kammaṃ karonti—kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabba­pāṇa­bhūta­hi­tānukampī viharati. So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṃ hoti, uju vacīkammaṃ, uju manokammaṃ, uju gati, ujupapatti.

Ujugatikassa kho panāhaṃ, bhikkhave, uju­papat­ti­kassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khat­tiya­ma­hāsā­la­kulāni vā brāhma­ṇa­ma­hāsā­la­kulāni vā gaha­pati­ma­hāsā­la­kulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūta­jāta­rūpa­rajatāni pahūta­vit­tūpaka­ra­ṇāni pahūta­dhana­dhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti … pe … kāmesu­micchā­cārā paṭivirato hoti … musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti avi­parī­ta­dassano: ‘atthi dinnaṃ … pe … ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṃ hoti, uju vacīkammaṃ, uju manokammaṃ, uju gati, ujupapatti.

Ujugatikassa kho pana ahaṃ, bhikkhave, uju­papat­ti­kassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khat­tiya­ma­hāsā­la­kulāni vā brāhma­ṇa­ma­hāsā­la­kulāni vā gaha­pati­ma­hāsā­la­kulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūta­jāta­rūpa­rajatāni pahūta­vit­tūpaka­ra­ṇāni pahūta­dhana­dhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evamahaṃ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kamma­paṭi­saraṇā, yaṃ kammaṃ karonti—kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā—tassa dāyādā bhavanti. Ayaṃ kho so, bhikkhave, saṃsap­panīya­pariyāyo dhammapariyāyo”ti.

Chaṭṭhaṃ.