Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭā­gāra­sālāyaṃ. Atha kho sāḷho ca licchavi abhayo ca licchavi yena bhagavā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho sāḷho licchavi bhagavantaṃ etadavoca: 

“Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā dvayena oghassa nittharaṇaṃ paññapenti— sīla­vi­sud­dhi­hetu ca tapo­jigucchā­hetu ca. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?

“Sīlavisuddhiṃ kho ahaṃ, sāḷha, aññataraṃ sāmaññaṅganti vadāmi. Ye te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā tapo­jigucchā­vādā tapo­jigucchā­sārā tapo­jigucchā­allīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā apari­suddha­kā­yasamā­cārā apari­suddha­vacī­samā­cārā apari­suddha­mano­samā­cārā apari­suddhā­jīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṃ taritukāmo tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha passeyya mahatiṃ sālalaṭṭhiṃ ujuṃ navaṃ akukkuc­ca­ka­jātaṃ. Tamenaṃ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā sākhāpalāsaṃ suvisodhitaṃ visodheyya; sākhāpalāsaṃ suvisodhitaṃ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; vāsīhi tacchetvā lekhaṇiyā likheyya; lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; pāsāṇaguḷena dhovetvā nadiṃ patāreyya.

Taṃ kiṃ maññasi, sāḷha, bhabbo nu kho so puriso nadiṃ taritun”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā supari­kamma­katā anto avisuddhā. Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ—sālalaṭṭhi saṃsīdissati, puriso anayabyasanaṃ āpajjissatī”ti.

“Evamevaṃ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā tapo­jigucchā­vādā tapo­jigucchā­sārā tapo­jigucchā­allīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā apari­suddha­kā­yasamā­cārā apari­suddha­vacī­samā­cārā apari­suddha­mano­samā­cārā apari­suddhā­jīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ye ca kho te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā na tapo­jigucchā­vādā na tapo­jigucchā­sārā na tapo­jigucchā­allīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā pari­suddha­kā­yasamā­cārā pari­suddha­vacī­samā­cārā pari­suddha­mano­samā­cārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya.

Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṃ taritukāmo tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha passeyya mahatiṃ sālalaṭṭhiṃ ujuṃ navaṃ akukkuc­ca­ka­jātaṃ. Tamenaṃ mūle chindeyya; mūle chinditvā agge chindeyya; agge chinditvā sākhāpalāsaṃ suvisodhitaṃ visodheyya; sākhāpalāsaṃ suvisodhitaṃ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; vāsīhi tacchetvā nikhādanaṃ ādāya anto suvisodhitaṃ visodheyya; anto suvisodhitaṃ visodhetvā lekhaṇiyā likheyya; lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; pāsāṇaguḷena dhovetvā nāvaṃ kareyya; nāvaṃ katvā phiyārittaṃ bandheyya; phiyārittaṃ bandhitvā nadiṃ patāreyya.

Taṃ kiṃ maññasi, sāḷha, bhabbo nu kho so puriso nadiṃ taritun”ti? “Evaṃ, bhante”. “Taṃ kissa hetu”? “Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā supari­kamma­katā, anto suvisuddhā nāvākatā phi­yāritta­baddhā. Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: ‘nāvā na saṃsīdissati, puriso sotthinā pāraṃ gamissatī’”ti.

“Evamevaṃ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā na tapo­jigucchā­vādā na tapo­jigucchā­sārā na tapo­jigucchā­allīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā pari­suddha­kā­yasamā­cārā pari­suddha­vacī­samā­cārā pari­suddha­mano­samā­cārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo bahūni cepi kaṇḍacitrakāni jānāti; atha kho so tīhi ṭhānehi rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi tīhi? Dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā.

Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo dūrepātī; evamevaṃ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāsamādhi hoti. Sammāsamādhi, sāḷha, ariyasāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā … yā kāci saññā … ye keci saṅkhārā … yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītā­nāgata­pac­cup­pan­naṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo akkhaṇavedhī; evamevaṃ kho, sāḷha, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhi, sāḷha, ariyasāvako ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti … pe … ‘ayaṃ duk­kha­nirodha­gāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo mahato kāyassa padāletā; evamevaṃ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāvimutti hoti. Sammāvimutti, sāḷha, ariyasāvako mahantaṃ avijjāk­khan­dhaṃ padāletī”ti.

Chaṭṭhaṃ.