Buddhavaṃsa

23. Vessa­bhū­buddha­vaṃsa

“Tattheva maṇḍakappamhi,
asamo appaṭipuggalo;
Vessabhū nāma nāmena,
loke uppajji nāyako.

Ādittaṃ vata rāgaggi,
taṇhānaṃ vijitaṃ tadā;
Nāgova bandhanaṃ chetvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Dhammacakkaṃ pavattente,
vessa­bhūlo­kanāyake;
Asīti­koṭi­sahas­sā­naṃ,
paṭha­mā­bhisa­mayo ahu.

Pakkante cārikaṃ raṭṭhe,
lokajeṭṭhe narāsabhe;
Satta­ti­koṭi­sahas­sā­naṃ,
dutiyā­bhisa­mayo ahu.

Mahādiṭṭhiṃ vinodento,
pāṭiheraṃ karoti so;
Samāgatā naramarū,
dasasahassī sadevake.

Mahāacchariyaṃ disvā,
abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Devā ceva manussā ca,
bujjhare saṭṭhikoṭiyo.

Sannipātā tayo āsuṃ,
vessabhussa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ,
santacittāna tādinaṃ.

Asīti­bhik­khu­sahas­sā­naṃ,
paṭhamo āsi samāgamo;
Satta­ti­bhik­khu­sahas­sā­naṃ,
dutiyo āsi samāgamo.

Saṭṭhi­bhik­khu­sahas­sā­naṃ,
tatiyo āsi samāgamo;
Jarā­dibha­yabhītā­naṃ,
orasānaṃ mahesino.

Ahaṃ tena samayena,
sudassano nāma khattiyo;
Nimantetvā mahāvīraṃ,
dānaṃ datvā mahārahaṃ;
Annapānena vatthena,
sasaṃghaṃ jinapūjayiṃ.

Tassa buddhassa asamassa,
cakkaṃ vatti­ta­muttamaṃ;
Sutvāna paṇitaṃ dhammaṃ,
pabbaj­ja­ma­bhi­ro­ca­yiṃ.

Mahādānaṃ pavattetvā,
rattin­diva­matandito;
Pabbajjaṃ guṇasampannaṃ,
pabbajiṃ jinasantike.

Ācāra­gu­ṇasam­panno,
vatta­sī­lasamā­hito;
Sabbaññutaṃ gavesanto,
ramāmi jinasāsane.

Saddhāpītiṃ upagantvā,
buddhaṃ vandāmi sattharaṃ;
Pīti uppajjati mayhaṃ,
bodhiyāyeva kāraṇā.

Ani­vatta­māna­saṃ ñatvā,
sambuddho etadabravi;
‘Ekatiṃse ito kappe,
ayaṃ buddho bhavissati.

Ahu kapilavhayā rammā,
… pe …
hessāma sammukhā imaṃ’.

Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā,
bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Uttariṃ vata­ma­dhiṭṭhā­siṃ,
dasa­pārami­pūriyā.

Anomaṃ nāma nagaraṃ,
suppatīto nāma khattiyo;
Mātā yasavatī nāma,
vessabhussa mahesino.

Cha ca vassasahassāni,
Agāraṃ ajjha so vasi;
Ruci suruci rativaḍḍhano,
Tayo pāsādamuttamā.

Anūna­tiṃsa­sahas­sāni,
nāriyo samalaṅkatā;
Sucittā nāma sā nārī,
suppabuddho nāma atrajo.

Nimitte caturo disvā,
sivikā­yābhi­nikkhami;
Chamāsaṃ padhānacāraṃ,
acarī purisuttamo.

Brahmunā yācito santo,
vessa­bhūlo­kanāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro,
aruṇārāme naruttamo.

Soṇo ca uttaro ceva,
ahesuṃ aggasāvakā;
Upasanto nāmupaṭṭhāko,
vessabhussa mahesino.

Rāmā ceva samālā ca,
ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato,
mahāsāloti vuccati.

Sotthiko ceva rambho ca,
ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Gotamī sirimā ceva,
ahesuṃ aggupaṭṭhikā.

Saṭ­ṭhira­ta­namub­bedho,
hema­yūpa­samū­pamo;
Kāyā niccharati rasmi,
rattiṃva pabbate sikhī.

Saṭṭhi­vassa­sahas­sāni,
āyu tassa mahesino;
Tāvatā tiṭṭhamāno so,
tāresi janataṃ bahuṃ.

Dhammaṃ vitthārikaṃ katvā,
vibhajitvā mahājanaṃ;
Dhammanāvaṃ ṭhapetvāna,
nibbuto so sasāvako.

Dassaneyyaṃ sabbajanaṃ,
vihāraṃ iriyāpathaṃ;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ,
nanu rittā sabbasaṅkhārā.

Vessabhū jinavaro satthā,
Khemārāmamhi nibbuto;
Dhātu­vitthā­rikaṃ āsi,
Tesu tesu padesato”ti. (901)

Vessabhussa bhagavato vaṃso ekavīsatimo.