Cariyāpiṭaka

Yudhañ­jaya­vagga

Upekkhāpāramī 1

Mahā­loma­haṃsa­cariya

“Susāne seyyaṃ kappemi,
Chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ;
Gāmaṇḍalā upāgantvā,
Rūpaṃ dassen­ti­nappakaṃ.

Apare gandhamālañca,
bhojanaṃ vividhaṃ bahuṃ;
Upāya­nā­nū­pa­nenti,
haṭṭhā saṃviggamānasā.

Ye me dukkhaṃ upaharanti,
ye ca denti sukhaṃ mama;
Sabbesaṃ samako homi,
dayā kopo na vijjati.

Sukhadukkhe tulābhūto,
Yasesu ayasesu ca;
Sabbattha samako homi,
Esā me upekkhāpāramī”ti. (356)

Mahā­loma­haṃsa­cariyaṃ pannarasamaṃ.

Yudhañ­jaya­vaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ

Yudhañjayo somanasso,
ayo­gharabhi­sena ca;
Soṇanando mūgapakkho,
kapirājā saccasavhayo.

Vaṭṭako maccharājā ca,
kaṇhadīpāyano isi;
Sutasomo puna āsiṃ,
sāmo ca ekarājahu;
Upekkhāpāramī āsi,
iti vutthaṃ mahesinā.

Evaṃ bahubbidhaṃ dukkhaṃ,
sampattī ca bahubbidhā;
Bhavābhave anubhavitvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Datvā dātabbakaṃ dānaṃ,
sīlaṃ pūretvā asesato;
Nekkhamme pāramiṃ gantvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Paṇḍite paripucchitvā,
vīriyaṃ katvāna muttamaṃ;
Khantiyā pāramiṃ gantvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Katvā daḷha­ma­dhiṭṭhā­naṃ,
sacca­vācā­nurak­khiya;
Mettāya pāramiṃ gantvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Lābhālābhe yasāyase,
sammā­na­nā­vamānane;
Sabbattha samako hutvā,
patto sam­bodhi­muttamaṃ.

Kosajjaṃ bhayato disvā,
vīriyā­rambhañca khemato;
Āraddhavīriyā hotha,
esā buddhānusāsanī.

Vivādaṃ bhayato disvā,
avivādañca khemato;
Samaggā sakhilā hotha,
esā buddhānusāsanī.

Pamādaṃ bhayato disvā,
appamādañca khemato;
Bhāve­thaṭṭhaṅ­gikaṃ maggaṃ,
esā buddhānusāsanī.

Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacariyaṃ sambhāvayamāno ­buddhā­padā­niyaṃ nāma dhamma­pariyā­yaṃ abhāsitthāti.

Cariyāpiṭakaṃ niṭṭhitaṃ.