Rājā āha—“bhante nāgasena, sukhā vedanā kusalā vā akusalā vā abyākatā vā”ti? “Siyā, mahārāja, kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā”ti. “Yadi, bhante, kusalā na dukkhā, yadi dukkhā na kusalā, kusalaṃ dukkhanti nuppajjatī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha purisassa hatthe tattaṃ ayoguḷaṃ nikkhipeyya, dutiye hatthe sītaṃ himapiṇḍaṃ nikkhipeyya, kiṃ nu kho, mahārāja, ubhopi te daheyyun”ti? “Āma, bhante, ubhopi te daheyyun”ti. “Kiṃ nu kho te, mahārāja, ubhopi uṇhā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṃ pana te, mahārāja, ubhopi sītalā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ājānāhi niggahaṃ yadi tattaṃ dahati, na ca te ubhopi uṇhā, tena nuppajjati. Yadi sītalaṃ dahati, na ca te ubhopi sītalā, tena nuppajjati. Kissa pana te, mahārāja, ubhopi dahanti, na ca te ubhopi uṇhā, na ca te ubhopi sītalā? Ekaṃ uṇhaṃ, ekaṃ sītalaṃ, ubhopi te dahanti, tena nuppajjatī”ti. “Nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ, sādhu atthaṃ jappehī”ti. Tato thero abhi­dham­ma­saṃ­yuttāya kathāya rājānaṃ milindaṃ saññāpesi—

“Chayimāni, mahārāja, gehanissitāni somanassāni, cha nekkham­ma­nissitāni somanassāni, cha gehanissitāni domanassāni, cha nekkham­ma­nissitāni domanassāni, cha gehanissitā upekkhā, cha nekkham­ma­nissitā upekkhāti, imāni cha chakkāni, atītāpi chattiṃsavidhā vedanā, anāgatāpi chattiṃsavidhā vedanā, paccuppannāpi chattiṃsavidhā vedanā, tadekajjhaṃ abhisaññūhitvā abhisam­piṇ­ḍetvā aṭṭhasataṃ vedanā hontī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Vedanāpañho pañcamo.