Saṃyutta Nikāya 12

4. Kaḷāra­khat­tiya­vagga

39. Duti­ya­ceta­nā­sutta

Sāvatthiyaṃ viharati. “Yañca, bhikkhave, ceteti yañca pakappeti yañca anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarū­papaccayā saḷāyatanaṃ; saḷāya­tana­pac­cayā phasso; phassapaccayā vedanā … pe … taṇhā … upādānaṃ … bhavo … jāti … jarāmaraṇaṃ … soka­pari­deva­duk­kha­do­manas­supāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti.

No ce, bhikkhave, ceteti no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarū­papaccayā saḷāyatanaṃ … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa samudayo hoti.

Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti no ca pakappeti no ca anuseti, ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappa­tiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpa­nirodhā saḷāya­tana­nirodho … pe … evametassa kevalassa duk­khak­khan­dhassa nirodho hotī”ti.

Navamaṃ.