Saṃyutta Nikāya 17

3. Tatiyavagga

23. Eka­putta­ka­sutta

Sāvatthiyaṃ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … saddhā, bhikkhave, upāsikā ekaputtakaṃ piyaṃ manāpaṃ evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya: ‘tādiso, tāta, bhavāhi yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’ti. Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ, yadidaṃ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako. Sace kho tvaṃ, tāta, agārasmā anagāriyaṃ pabbajasi; tādiso, tāta, bhavāhi yādisā sāri­putta­mog­gallā­nāti. Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ, yadidaṃ sāri­putta­mog­galānā. Mā ca kho tvaṃ, tāta, sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkā­ra­siloko anupāpuṇātūti. Tañce, bhikkhave, bhikkhuṃ sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkā­ra­siloko anupāpuṇāti, so tassa hoti antarāyāya. Evaṃ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Tatiyaṃ.