Therāpadāna

Sīhā­saniya­vagga

10. Sumaṅga­lat­thera­apadāna

“Āhutiṃ yiṭṭhukāmohaṃ,
paṭiyādetvāna bhojanaṃ;
Brāhmaṇe paṭimānento,
visāle māḷake ṭhito.

Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ,
piyadassiṃ mahāyasaṃ;
Sabba­loka­vi­netā­raṃ,
sayambhuṃ aggapuggalaṃ.

Bhagavantaṃ jutimantaṃ,
sāvakehi purakkhataṃ;
Ādiccamiva rocantaṃ,
rathiyaṃ paṭipannakaṃ.

Añjaliṃ paggahetvāna,
sakaṃ cittaṃ pasādayiṃ;
Manasāva nimantesiṃ,
‘āgacchatu mahāmuni’.

Mama saṅ­kappa­maññāya,
satthā loke anuttaro;
Khīṇā­sava­sahas­sehi,
mama dvāraṃ upāgami.

Namo te purisājañña,
namo te purisuttama;
Pāsādaṃ abhirūhitvā,
sīhāsane nisīdataṃ.

Danto dantaparivāro,
tiṇṇo tārayataṃ varo;
Pāsādaṃ abhirūhitvā,
nisīdi pavarāsane.

Yaṃ me atthi sake gehe,
āmisaṃ paccupaṭṭhitaṃ;
Tāhaṃ buddhassa pādāsiṃ,
pasanno sehi pāṇibhi.

Pasannacitto sumano,
vedajāto katañjalī;
Buddhaseṭṭhaṃ namassāmi,
aho buddhas­suḷāratā.

Aṭṭhannaṃ payirūpāsataṃ,
bhuñjaṃ khīṇāsavā bahū;
Tuyheveso ānubhāvo,
saraṇaṃ taṃ upemahaṃ.

Piyadassī ca bhagavā,
lokajeṭṭho narāsabho;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

‘Yo so saṃghaṃ abhojesi,
ujubhūtaṃ samāhitaṃ;
Tathāgatañca sambuddhaṃ,
suṇātha mama bhāsato.

Satta­vīsa­tik­khat­tuṃ so,
devarajjaṃ karissati;
Saka­kammā­bhirad­dho so,
devaloke ramissati.

Dasa aṭṭha cakkhattuṃ so,
cakkavattī bhavissati;
Pathabyā rajjaṃ pañcasataṃ,
vasudhaṃ āvasissati’.

Arañña­va­namog­gayha,
kānanaṃ byagghasevitaṃ;
Padhānaṃ padahitvāna,
kilesā jhāpitā mayā.

Aṭṭhārase kappasate,
yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi,
bhatta­dā­nassi­daṃ phalaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
Vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
Kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. (803)

Itthaṃ sudaṃ āyasmā sumaṅgalo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Sumaṅga­lat­theras­sāpadā­naṃ dasamaṃ.

Tassuddānaṃ

Sīhāsanī ekathambhī,
nando ca cūḷapanthako;
Pilindarāhulo ceva,
vaṅganto raṭṭhapālako.

Sopāko maṅgalo ceva,
daseva dutiye vagge;
Satañca aṭṭhatiṃsa ca,
gāthā cettha pakāsitā.

Sīhā­saniya­vaggo dutiyo.