Therāpadāna

Kuṇ­ḍadhāna­vagga

4. Kāḷu­dāyit­thera­apadāna

“Padu­muttara­buddhassa,
lokajeṭṭhassa tādino;
Addhānaṃ paṭipannassa,
carato cārikaṃ tadā.

Suphullaṃ padumaṃ gayha,
uppalaṃ mallikañcahaṃ;
Paramannaṃ gahetvāna,
adāsiṃ satthuno ahaṃ.

Paribhuñji mahāvīro,
paramannaṃ subhojanaṃ;
Tañca pupphaṃ gahetvāna,
janassa sampadassayi.

Iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ loke,
jalajaṃ pupphamuttamaṃ;
Sudukkaraṃ kataṃ tena,
yo me pupphaṃ adāsidaṃ.

Yo puppha­ma­bhi­ropesi,
paraman­nañ­cadāsi me;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Dasa aṭṭha cakkhattuṃ so,
devarajjaṃ karissati;
Uppalaṃ padumañcāpi,
mallikañca taduttari.

Assa puññavipākena,
dibba­gandha­samā­yutaṃ;
Ākāse chadanaṃ katvā,
dhārayissati tāvade.

Pañca­vīsa­tik­khat­tuñca,
cakkavattī bhavissati;
Pathabyā rajjaṃ pañcasataṃ,
vasudhaṃ āvasissati.

Kappa­sata­sahas­samhi,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Saka­kammā­bhirad­dho so,
sukkamūlena codito;
Sakyānaṃ nandijanano,
ñātibandhu bhavissati.

So pacchā pabbajitvāna,
sukkamūlena codito;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo.

Paṭi­sam­bhi­da­manup­pattaṃ,
kata­kicca­ma­nāsa­vaṃ;
Gotamo lokabandhu taṃ,
etadagge ṭhapessati.

Padhā­na­pahitatto so,
upasanto nirūpadhi;
Udāyī nāma nāmena,
hessati satthu sāvako’.

Rāgo doso ca moho ca,
māno makkho ca dhaṃsito;
Sabbāsave pariññāya,
viharāmi anāsavo.

Tosayiñcāpi sambuddhaṃ,
ātāpī nipako ahaṃ;
Pasādito ca sambuddho,
etadagge ṭhapesi maṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā kāḷudāyī thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Kāḷu­dāyit­theras­sāpadā­naṃ catutthaṃ.