Therāpadāna

Upālivagga

1 Bhāgi­neyyu­pālit­thera­apadāna

“Khīṇā­sava­sahas­sehi,
parivuto lokanāyako;
Viveka­manu­yutto so,
gacchate paṭisallituṃ.

Ajinena nivatthohaṃ,
­tidaṇ­ḍa­pari­dhārako;
Bhik­khu­saṃ­ghapa­rib­yūḷhaṃ,
addasaṃ lokanāyakaṃ.

Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā,
sire katvāna añjaliṃ;
Sambuddhaṃ abhivādetvā,
santhaviṃ lokanāyakaṃ.

Yathāṇḍajā ca saṃsedā,
opapātī jalābujā;
Kākādipakkhino sabbe,
antalikkhacarā sadā.

‘Ye keci pāṇabhūtatthi,
saññino vā asaññino;
Sabbe te tava ñāṇamhi,
anto honti samogadhā.

Gandhā ca pabbateyyā ye,
hima­van­tana­guttame;
Sabbe te tava sīlamhi,
kalāyapi na yujjare.

Mohandha­kā­ra­pak­khando,
ayaṃ loko sadevako;
Tava ñāṇamhi jotante,
andhakārā vidhaṃsitā.

Yathā atthaṅgate sūriye,
honti sattā tamogatā;
Evaṃ buddhe anuppanne,
hoti loko tamogato.

Yathodayanto ādicco,
vinodeti tamaṃ sadā;
Tatheva tvaṃ buddhaseṭṭha,
viddhaṃsesi tamaṃ sadā.

Padhā­na­pahitat­tosi,
buddho loke sadevake;
Tava kammā­bhirad­dhena,
tosesi janataṃ bahuṃ’.

Taṃ sabbaṃ anumoditvā,
padumuttaro mahāmuni;
Nabhaṃ abbhuggamī dhīro,
haṃsarājāva ambare.

Abbhuggantvāna sambuddho,
mahesi padumuttaro;
Antalikkhe ṭhito satthā,
imā gāthā abhāsatha.

Yenidaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ,
opammehi samāyutaṃ;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

‘Aṭṭhārasañca khattuṃ so,
devarājā bhavissati;
Pathabyā rajjaṃ tisataṃ,
vasudhaṃ āvasissati.

Pañca­vīsa­tik­khat­tuñca,
cakkavattī bhavissati;
Padesarajjaṃ vipulaṃ,
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ.

Kappa­sata­sahas­samhi,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tusitā hi cavitvāna,
sukkamūlena codito;
Hīnova jātiyā santo,
upāli nāma hessati.

So pacchā pabbajitvāna,
virājetvāna pāpakaṃ;
Sabbāsave pariññāya,
nib­bā­yis­sati­nāsavo.

Tuṭṭho ca gotamo buddho,
sakyaputto mahāyaso;
Vinayādhigataṃ tassa,
etadagge ṭhapessati’.

Saddhāyāhaṃ pabbajito,
katakicco anāsavo;
Sabbāsave pariññāya,
viharāmi anāsavo.

Bhagavā cānukampī maṃ,
vinayehaṃ visārado;
Saka­kammā­bhirad­dho ca,
viharāmi anāsavo.

Saṃvuto pātimokkhamhi,
indriyesu ca pañcasu;
Dhāremi vinayaṃ sabbaṃ,
kevalaṃ ratanākaraṃ.

Mamañca guṇamaññāya,
satthā loke anuttaro;
Bhikkhusaṃghe nisīditvā,
etadagge ṭhapesi maṃ.

Paṭisambhidā catasso,
vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā upāli thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Bhāgi­neyyu­pālit­theras­sāpadā­naṃ paṭhamaṃ.