Therāpadāna

Buddhavagga

9 Aññā­sikoṇ­ḍaññat­thera­apadāna

“Padu­mutta­ra­sambud­dhaṃ,
lokajeṭṭhaṃ vināyakaṃ;
Buddha­bhūmi­manup­pattaṃ,
paṭhamaṃ addasaṃ ahaṃ.

Yāvatā bodhiyā mūle,
yakkhā sabbe samāgatā;
Sambuddhaṃ parivāretvā,
vandanti pañjalīkatā.

Sabbe devā tuṭṭhamanā,
ākāse sañcaranti te;
Buddho ayaṃ anuppatto,
andha­kā­ra­tamo­nudo.

Tesaṃ hāsaparetānaṃ,
mahānādo avattatha;
Kilese jhāpayissāma,
sammā­sambud­dha­sāsane.

Devānaṃ giramaññāya,
vācā­sa­bhi­mudī­rihaṃ;
Haṭṭho haṭṭhena cittena,
ādi­bhik­kha­madāsa­haṃ.

Mama saṅ­kappa­maññāya,
satthā loke anuttaro;
Devasaṅghe nisīditvā,
imā gāthā abhāsatha.

Sattāhaṃ abhinikkhamma,
bodhiṃ ajjhagamaṃ ahaṃ;
Idaṃ me paṭhamaṃ bhattaṃ,
brahmacārissa yāpanaṃ.

Tusitā hi idhāgantvā,
yo me bhikkhaṃ upānayi;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇotha mama bhāsato.

Tiṃ­sakap­pa­sahas­sāni,
devarajjaṃ karissati;
Sabbe deve abhibhotvā,
tidivaṃ āvasissati.

Devalokā cavitvāna,
manussattaṃ gamissati;
Sahassadhā cakkavattī,
tattha rajjaṃ karissati.

Kappa­sata­sahas­samhi,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tidasā so cavitvāna,
manussattaṃ gamissati;
Agārā pabbajitvāna,
chabbassāni vasissati.

‘Tato sattamake vasse,
buddho saccaṃ kathessati;
Koṇḍañño nāma nāmena,
paṭhamaṃ sacchikāhiti’.

Nikkhan­tenā­nu­pabba­jiṃ,
padhānaṃ sukataṃ mayā;
Kilese jhāpanatthāya,
pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Abhigantvāna sabbaññū,
buddho loke sadevake;
Isināme migāraññe,
amata­bheri­māhani.

So dāni patto amataṃ,
santi­pada­ma­nutta­raṃ;
Sabbāsave pariññāya,
viharāmi anāsavo.

Paṭisambhidā catasso,
vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā aññāsikoṇḍañño thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Aññā­sikoṇ­ḍaññat­theras­sāpadā­naṃ sattamaṃ.