Buddhavaṃsa

6. Sumana­buddha­vaṃsa

“Maṅgalassa aparena,
sumano nāma nāyako;
Sabbadhammehi asamo,
sabba­sattāna­muttamo.

Tadā amatabheriṃ so,
āhanī mekhale pure;
Dhamma­saṅ­kha­sa­māyuttaṃ,
navaṅgaṃ jinasāsanaṃ.

Nijjinitvā kilese so,
patvā sam­bodhi­muttamaṃ;
Māpesi nagaraṃ satthā,
saddham­ma­pu­rava­ruttamaṃ.

Nirantaraṃ akuṭilaṃ,
ujuṃ vipula­vittha­taṃ;
Māpesi so mahāvīthiṃ,
sati­paṭṭhā­na­va­ruttamaṃ.

Phale cattāri sāmaññe,
catasso paṭisambhidā;
Cha­ḷabhiñ­ñāṭ­ṭhasamā­pattī,
pasāresi tattha vīthiyaṃ.

Ye appamattā akhilā,
hiri­vīri­ye­hupāgatā;
Te te ime guṇavare,
ādiyanti yathā sukhaṃ.

Evametena yogena,
uddharanto mahājanaṃ;
Bodhesi paṭhamaṃ satthā,
koṭi­sata­sahas­siyo.

Yamhi kāle mahāvīro,
ovadī titthiye gaṇe;
Koṭi­sahas­sā­bhisa­miṃsu,
dutiye dhammadesane.

Yadā devā manussā ca,
samaggā ekamānasā;
Nirodhapañhaṃ pucchiṃsu,
saṃsayañcāpi mānasaṃ.

Tadāpi dhammadesane,
nirodha­pari­dīpane;
Navuti­koṭi­sahas­sā­naṃ,
tatiyā­bhisa­mayo ahu.

Sannipātā tayo āsuṃ,
sumanassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ,
santacittāna tādinaṃ.

Vassaṃ­vutthassa bhagavato,
abhighuṭṭhe pavāraṇe;
Koṭi­sata­sahas­sehi,
pavāresi tathāgato.

Tatoparaṃ sannipāte,
vimale kañcanapabbate;
Navuti­koṭi­sahas­sā­naṃ,
dutiyo āsi samāgamo.

Yadā sakko devarājā,
buddha­das­sanupā­gami;
Asīti­koṭi­sahas­sā­naṃ,
tatiyo āsi samāgamo.

Ahaṃ tena samayena,
nāgarājā mahiddhiko;
Atulo nāma nāmena,
ussan­na­kusa­la­sañ­cayo.

Tadāhaṃ nāgabhavanā,
nikkhamitvā sañātibhi;
Nāgānaṃ dibbaturiyehi,
sasaṃghaṃ jina­mu­paṭṭha­hiṃ.

Koṭi­sata­sahas­sā­naṃ,
annapānena tappayiṃ;
Pac­ce­ka­dussa­yugaṃ datvā,
saraṇaṃ tamupāgamiṃ.

Sopi maṃ buddho byākāsi,
sumano lokanāyako;
‘Aparimeyyito kappe,
ayaṃ buddho bhavissati.

Padhānaṃ padahitvāna,
… pe …
hessāma sammukhā imaṃ’.

Tassāpi vacanaṃ sutvā,
bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;
Uttariṃ vata­ma­dhiṭṭhā­siṃ,
dasa­pārami­pūriyā.

Nagaraṃ mekhalaṃ nāma,
sudatto nāma khattiyo;
Sirimā nāma janikā,
sumanassa mahesino.

Nava­vassa­sahas­sāni,
agāraṃ ajjha so vasi;
Cando sucando vaṭaṃso ca,
tayo pāsādamuttamā.

­Tesaṭ­ṭhi­sata­sahas­sāni,
nāriyo samalaṅkatā;
Vaṭaṃsikā nāma nārī,
anūpamo nāma atrajo.

Nimitte caturo disvā,
hatthiyānena nikkhami;
Anūna­da­samāsāni,
padhānaṃ padahī jino.

Brahmunā yācito santo,
sumano lokanāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro,
mekhale puramuttame.

Saraṇo bhāvitatto ca,
ahesuṃ aggasāvakā;
Udeno nāmupaṭṭhāko,
sumanassa mahesino.

Soṇā ca upasoṇā ca,
ahesuṃ aggasāvikā;
Sopi buddho amitayaso,
nāgamūle abujjhatha.

Varuṇo ceva saraṇo ca,
ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Cālā ca upacālā ca,
ahesuṃ aggupaṭṭhikā.

Uccattanena so buddho,
navuti­hattha­muggato;
Kañ­canag­ghi­yasaṅkāso,
dasasahassī virocati.

Navuti­vassa­sahas­sāni,
āyu vijjati tāvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so,
tāresi janataṃ bahuṃ.

Tāraṇīye tārayitvā,
bodhanīye ca bodhayi;
Parinibbāyi sambuddho,
uḷurājāva atthami.

Te ca khīṇāsavā bhikkhū,
so ca buddho asādiso;
Atulappabhaṃ dassayitvā,
nibbutā ye mahāyasā.

Tañca ñāṇaṃ atuliyaṃ,
Tāni ca atulāni ratanāni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ,
Nanu rittā sabbasaṅkhārā.

Sumano yasadharo buddho,
Aṅgārāmamhi nibbuto;
Tattheva tassa jinathūpo,
Catu­yojana­muggato”ti. (403)

Sumanassa bhagavato vaṃso catuttho.