“Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi,
Na cāpi me sannicayo ca atthi;
Sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ,
Patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ”.

“Appamhā appakaṃ dajjā,
anumajjhato majjhakaṃ;
Bahumhā bahukaṃ dajjā,
adānaṃ nupapajjati.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṃ”.

“Moghañcassa hutaṃ hoti,
moghañcāpi samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ,
eko bhuñjati bhojanaṃ.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṃ”.

“Saccañcassa hutaṃ hoti,
saccañcāpi samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ,
neko bhuñjati bhojanaṃ.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṃ”.

“Sarañca juhati poso,
bahukāya gayāya ca;
Doṇe tim­baru­titthas­miṃ,
sīghasote mahāvahe.

Atra cassa hutaṃ hoti,
atra cassa samīhitaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ,
neko bhuñjati bhojanaṃ.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṃ”.

“Baḷisañhi so nigilati,
dīghasuttaṃ sabandhanaṃ;
Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ,
eko bhuñjati bhojanaṃ.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṃ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṃ”.

“Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime,
Ayañca vo sunakho kissa hetu;
Uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati,
Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”.

“Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā,
Ayaṃ pana mātali devasārathi;
Sakkohamasmi tidasānamindo,
Eso ca kho pañcasikhoti vuccati.

Pāṇissarā mudiṅgā ca,
mura­jālamba­rāni ca;
Suttamenaṃ pabodhenti,
paṭibuddho ca nandati.

Ye kecime maccharino kadariyā,
Paribhāsakā samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ,
Kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti.

Ye kecime sug­gati­māsamānā,
Dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge;
Idheva nikkhippa sarīradehaṃ,
Kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti.

Tvaṃ nosi ñāti purimāsu jātisu,
So maccharī rosako pāpadhammo;
Taveva atthāya idhāgatamhā,
Mā pāpadhammo nirayaṃ gamittha”.

“Addhā maṃ vo hitakāmā,
yaṃ maṃ samanusāsatha;
Sohaṃ tathā karissāmi,
sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi.

Esāhamajjeva upāramāmi,
Na cāpihaṃ kiñci kareyya pāpaṃ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi,
Na cāpidatvā udakaṃ pivāmi.

Evañca me dadato sabbakālaṃ,
Bhogā ime vāsava khīyissanti;
Tato ahaṃ pabbajissāmi sakka,
Hitvāna kāmāni yathodhikāni”.

Naguttame girivare gandhamādane,
Modanti tā deva­varābhi­pālitā;
Athāgamā isivaro sabbalokagū,
Supupphitaṃ duma­vara­sā­kha­mādiya.

Suciṃ sugandhaṃ tidasehi sakkataṃ,
Pupphuttamaṃ amaravarehi sevitaṃ;
Aladdha maccehi va dānavehi vā,
Aññatra devehi tadārahaṃ hidaṃ.

Tato catasso kanakat­ta­cūpamā,
Uṭṭhāya nāriyo pamadādhipā muniṃ;
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī,
Iccabravuṃ nāradadeva brāhmaṇaṃ.

“Sace anuddiṭṭhaṃ tayā mahāmuni,
Pupphaṃ imaṃ pārichattassa brahme;
Dadāhi no sabbā gati te ijjhatu,
Tuvampi no hohi yatheva vāsavo”.

Taṃ ­yācamā­nā­bhisa­mek­kha nārado,
Iccabravī saṅkalahaṃ udīrayi;
“Na may­hamat­that­thi imehi koci naṃ,
Yāyeva vo seyyasi sā piḷandhatha”.

“Tvaṃ not­ta­me­vā­bhisa­mek­kha nārada,
Yassicchasi tassā anuppavecchasu;
Yassā hi no nārada tvaṃ padassasi,
Sāyeva no hehiti seṭṭhasammatā”.

“Akallametaṃ vacanaṃ sugatte,
Ko brāhmaṇo saṅkalahaṃ udīraye;
Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha,
Sace na jānātha idhutta­mādhamaṃ”.

Tā nāradena paramap­pa­kopitā,
Udīritā vaṇṇamadena mattā;
Sakāse gantvāna sahas­sa­cak­khuno,
“Pucchiṃsu bhūtādhipaṃ kā nu seyyasi”.

Tā disvā āyattamanā purindado,
Iccabravī devavaro katañjalī;
“Sabbāva vo hotha sugatte sādisī,
Ko neva bhadde kalahaṃ udīrayi”.

“Yo sab­balokac­carito mahāmuni,
Dhamme ṭhito nārado saccanikkamo;
So nobravi girivare gandhamādane,
Gantvāna bhūtādhipameva pucchatha;
Sace na jānātha idhutta­mādhamaṃ”.

“Asu brahāraññacaro mahāmuni,
Nādatvā bhattaṃ varagatte bhuñjati;
Viceyya dānāni dadāti kosiyo,
Yassā hi so dassati sāva seyyasi”.

“Asū hi yo sammati dakkhiṇaṃ disaṃ,
Gaṅgāya tīre hima­van­ta­passani;
Sa kosiyo dul­labha­pāna­bhojano,
Tassa sudhaṃ pāpaya devasārathi”.

Sa mātalī devavarena pesito,
Sahassayuttaṃ abhiruyha sandanaṃ;
Sukhippameva upagamma assamaṃ,
Adissamāno munino sudhaṃ adā.

“Udaggihuttaṃ upatiṭṭhato hi me,
Pabhaṅkaraṃ loka­tamo­nu­duttamaṃ;
Sabbāni bhūtāni adhicca vāsavo,
Ko neva me pāṇisu kiṃ sudhodahi.

Saṅkhūpamaṃ seta­matul­ya­dassa­naṃ,
Suciṃ sugandhaṃ piya­rūpa­mab­bhu­taṃ;
Adiṭṭhapubbaṃ mama jātu cakkhubhi,
Kā devatā pāṇisu kiṃ sudhodahi”.

“Ahaṃ mahindena mahesi pesito,
Sudhābhihāsiṃ turito mahāmuni;
Jānāsi maṃ mātali devasārathi,
Bhuñjassu bhattuttama mābhivārayi.

Bhuttā ca sā dvādasa hanti pāpake,
Khudaṃ pipāsaṃ aratiṃ daraklamaṃ;
Kodhūpanāhañca vivādapesuṇaṃ,
Sītuṇha tandiñca rasuttamaṃ idaṃ”.

“Na kappatī mātali mayha bhuñjituṃ,
Pubbe adatvā iti me vatuttamaṃ;
Na cāpi ekāsna­marī­ya­pūjitaṃ,
Asaṃvibhāgī ca sukhaṃ na vindati”.

“Thīghātakā ye cime pāradārikā,
Mittadduno ye ca sapanti subbate;
Sabbe ca te maccha­ri­pañca­mā­dhamā,
Tasmā adatvā udakampi nāsniye.

Sohitthiyā vā purisassa vā pana,
Dassāmi dānaṃ vidu­sampa­vaṇṇi­taṃ;
Saddhā vadaññū idha vītamaccharā,
Bhavanti hete suci­sacca­sammatā”.

Ato matā devavarena pesitā,
Kaññā catasso kanakat­ta­cūpamā;
Āsā ca saddhā ca sirī tato hirī,
Taṃ assamaṃ āgamu yattha kosiyo.

Tā disvā sabbo paramap­pamodito,
Subhena vaṇṇena sikhārivaggino;
Kaññā catasso caturo catuddisā,
Iccabravī mātalino ca sammukhā.

“Purimaṃ disaṃ kā tvaṃ pabhāsi devate,
Alaṅkatā tāravarāva osadhī;
Pucchāmi taṃ kañ­cana­vel­livig­gahe,
Ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā”.

“Sirāha devī manujebhi pūjitā,
Apāpa­sattū­pa­nisevinī sadā;
Sudhāvivādena tavantimāgatā,
Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya.

­Yassā­ha­micchāmi sudhaṃ mahāmuni,
So sabbakāmehi naro pamodati;
Sirīti maṃ jānahi jūhatuttama,
Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya”.

“Sippena vijjācaraṇena buddhiyā,
Narā upetā paguṇā sakammunā;
Tayā vihīnā na labhanti kiñcanaṃ,
Tayidaṃ na sādhu yadidaṃ tayā kataṃ.

Passāmi posaṃ alasaṃ mahagghasaṃ,
Sudukkulīnampi arūpimaṃ naraṃ;
Tayānugutto siri jātimāmapi,
Peseti dāsaṃ viya bhogavā sukhī.

Taṃ taṃ asaccaṃ avibhaj­ja­se­viniṃ,
Jānāmi mūḷhaṃ vidu­rānupā­ti­niṃ;
Na tādisī arahati āsanūdakaṃ,
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”.

“Kā sukkadāṭhā paṭi­mukka­kuṇḍalā,
Cittaṅgadā kambu­vi­maṭṭha­dhārinī;
Osittavaṇṇaṃ paridayha sobhasi,
Kusaggirattaṃ apiḷayha mañjariṃ.

Migīva bhantā sara­cāpa­dhārinā,
Virādhitā mandamiva udikkhasi;
Ko te dutīyo idha mandalocane,
Na bhāyasi ekikā kānane vane”.

“Na me dutīyo idha matthi kosiya,
­Masakka­sārap­pabha­vamhi devatā;
Āsā sudhāsāya tavantimāgatā,
Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya”.

“Āsāya yanti vāṇijā dhanesino,
Nāvaṃ samāruyha parenti aṇṇave;
Te tattha sīdanti athopi ekadā,
Jīnādhanā enti vinaṭ­ṭha­pābhatā.

Āsāya khettāni kasanti kassakā,
Vapanti bījāni karontupāyaso;
Ītīnipātena avuṭṭhitāya vā,
Na kiñci vindanti tato phalāgamaṃ.

Athattakārāni karonti bhattusu,
Āsaṃ purakkhatvā narā sukhesino;
Te bhatturatthā atigāḷhitā puna,
Disā panassanti aladdha kiñcanaṃ.

Hitvāna dhaññañca dhanañca ñātake,
Āsāya saggādhimanā sukhesino;
Tapanti lūkhampi tapaṃ cirantaraṃ,
Kumaggamāruyha parenti duggatiṃ.

Āsā visaṃ­vādi­ka­sammatā ime,
Āse sudhāsaṃ vinayassu attani;
Na tādisī arahati āsanūdakaṃ,
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”.

“Daddallamānā yasasā yasassinī,
Jighañña­nā­mavhaya­naṃ disaṃ pati;
Pucchāmi taṃ kañ­cana­vel­livig­gahe,
Ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā”.

“Saddhāha devī manujehi pūjitā,
Apāpa­sattū­pa­nisevinī sadā;
Sudhāvivādena tavantimāgatā,
Taṃ maṃ sudhāya varapañña bhājaya”.

“Dānaṃ damaṃ cāgamathopi saṃyamaṃ,
Ādāya saddhāya karonti hekadā;
Theyyaṃ musā kūṭamathopi pesuṇaṃ,
Karonti heke puna viccutā tayā.

Bhariyāsu poso sadisīsu pekkhavā,
Sīlūpapannāsu patibbatāsupi;
Vinetvāna chandaṃ kulitthiyāsupi,
Karoti saddhaṃ puna kumbhadāsiyā.

Tvameva saddhe paradārasevinī,
Pāpaṃ karosi kusalampi riñcasi;
Na tādisī arahati āsanūdakaṃ,
Kuto sudhā gaccha na mayha ruccasi”.

“Jighaññarattiṃ aruṇasmimūhate,
Yā dissati uttama­rūpa­vaṇṇinī;
Tathūpamā maṃ paṭibhāsi devate,
Ācikkha me tvaṃ katamāsi accharā.

Kālā nidāgheriva aggijāriva,
Anileritā lohita­patta­mālinī;
Kā tiṭṭhasi manda­migāva­loka­yaṃ,
Bhāsesamānāva giraṃ na muñcasi”.

“Hirāha devī manujehi pūjitā,
Apāpa­sattū­pa­nisevinī sadā;
Sudhāvivādena tavantimāgatā,
Sāhaṃ na sakkomi sudhampi yācituṃ;
Kopīnarūpā viya yācanitthiyā”.

“Dhammena ñāyena sugatte lacchasi,
Eso hi dhammo na hi yācanā sudhā;
Taṃ taṃ ayācantimahaṃ nimantaye,
Sudhāya yañcicchasi tampi dammi te.

Sā tvaṃ mayā ajja sakamhi assame,
Nimantitā kañ­cana­vel­livig­gahe;
Tuvañhi me sabbarasehi pūjiyā,
Taṃ pūjayitvāna sudhampi asniye”.

Sā kosiyenānumatā jutīmatā,
Addhā hiri rammaṃ pāvisi yassamaṃ;
Udakavantaṃ ­phala­mariya­pūjitaṃ,
Apāpa­sattū­pa­nisevi­taṃ sadā.

Rukkhaggahānā bahukettha pupphitā,
Ambā piyālā panasā ca kiṃsukā;
Sobhañjanā loddamathopi padmakā,
Kekā ca bhaṅgā tilakā supupphitā.

Sālā karerī bahukettha jambuyo,
Assat­tha­nigrodha­madhu­ka­vetasā;
Uddālakā pāṭali sinduvārakā,
Manuññagandhā mucalin­da­ketakā.

Hareṇukā veḷukā keṇu tindukā,
Sāmāka­nīvāra­mathopi cīnakā;
Mocā kadalī bahukettha sāliyo,
Pavīhayo ābhūjino ca taṇḍulā.

Tasse­vuttara­pas­sena,
jātā pokkharaṇī sivā;
Akakkasā apabbhārā,
sādhu appaṭigandhikā.

Tattha macchā sanniratā,
khemino bahubhojanā;
Siṅgū savaṅkā saṅkulā,
satavaṅkā ca rohitā;
Āḷi­gagga­ra­kākiṇṇā,
pāṭhīnā kākamacchakā.

Tattha pakkhī sanniratā,
khemino bahubhojanā;
Haṃsā koñcā mayūrā ca,
cakkavākā ca kukkuhā;
Kuṇālakā bahū citrā,
sikhaṇḍī jīvajīvakā.

Tattha pānāya māyanti,
nānā migagaṇā bahū;
Sīhā byagghā varāhā ca,
accha­koka­tarac­chayo.

Palāsādā gavajā ca,
mahiṃsā rohitā rurū;
Eṇeyyā ca varāhā ca,
gaṇino nīkasūkarā;
Kadalimigā bahukettha,
biḷārā sasakaṇṇikā.

Chamāgirī puppha­vi­citra­san­thatā,
Dijābhighuṭṭhā dija­saṅgha­sevitā.

Sā suttacā nīla­dumā­bhi­lambitā,
Vijju ­mahā­megha­rivānu­pajja­tha;
Tassā susamban­dha­siraṃ kusāmayaṃ,
Suciṃ sugandhaṃ ajinūpasevitaṃ;
Atricca kocchaṃ hiri­meta­dabravi,
“Nisīda kalyāṇi sukha­yi­da­māsa­naṃ”.

Tassā tadā kocchagatāya kosiyo,
Yadicchamānāya jaṭājinandharo;
Navehi pattehi sayaṃ sahūdakaṃ,
Sudhābhihāsī turito mahāmuni.

Sā taṃ paṭiggayha ubhohi pāṇibhi,
Iccabravi attamanā jaṭādharaṃ;
“Handāhaṃ etarahi pūjitā tayā,
Gaccheyyaṃ brahme tidivaṃ jitāvinī”.

Sā kosiyenānumatā jutīmatā,
Udīritā vaṇṇamadena mattā;
Sakāse gantvāna sahas­sa­cak­khuno,
“Ayaṃ sudhā vāsava dehi me jayaṃ”.

Tamena sakkopi tadā apūjayi,
Sahindadevā sura­kañña­muttamaṃ;
Sā pañjalī deva­manus­sa­pūjitā,
Navamhi kocchamhi yadā upāvisi.

Tameva saṃsī punadeva mātaliṃ,
Sahassanetto tidasānamindo;
“Gantvāna vākyaṃ mama brūhi kosiyaṃ,
‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya;
Hirī sudhaṃ kena malattha hetunā’”.

Taṃ suplavatthaṃ udatārayī rathaṃ,
Daddallamānaṃ upakā­ri­ya­sādi­saṃ;
Jambonadīsaṃ ­tapa­neyya­sanni­bhaṃ,
Alaṅkataṃ kañ­cana­citta­sanni­bhaṃ.

Suvaṇ­ṇa­can­dettha bahū nipātitā,
Hatthī gavāssā kikib­yag­gha­dīpiyo;
Eṇeyyakā laṅghamayettha pakkhino,
Migettha veḷuriyamayā yudhā yutā.

Tatthas­sarāja­harayo ayojayuṃ,
Dasasatāni susunāgasādise;
Alaṅkate kañ­cana­jālu­racchade,
Āveḷine saddagame asaṅgite.

Taṃ yānaseṭṭhaṃ abhiruyha mātali,
Disā imāyo abhinādayittha;
Nabhañca selañca vanappatiniñca,
Sasāgaraṃ pabyathayittha mediniṃ.

Sa khippameva upagamma assamaṃ,
Pāvāra­mekaṃsa­kato katañjalī;
Bahussutaṃ vuddhaṃ vinītavantaṃ,
Iccabravī mātali devabrāhmaṇaṃ.

“Indassa vākyaṃ nisāmehi kosiya,
Dūto ahaṃ pucchati taṃ purindado;
‘Āsāya saddhā siriyā ca kosiya,
Hirī sudhaṃ kena malattha hetunā’”.

“Andhā sirī maṃ paṭibhāti mātali,
Saddhā aniccā pana devasārathi;
Āsā visaṃ­vādi­ka­sammatā hi me,
Hirī ca ariyamhi guṇe patiṭṭhitā”.

“Kumāriyo yācimā gottarakkhitā,
Jiṇṇā ca yā yā ca sabhat­tu­itthiyo;
Tā chandarāgaṃ purisesu uggataṃ,
Hiriyā nivārenti sacittamattano.

Saṅgāmasīse sarasat­tisaṃ­yute,
Parājitānaṃ patataṃ palāyinaṃ;
Hiriyā nivattanti jahitva jīvitaṃ,
Te sampaṭicchanti punā hirīmanā.

Velā yathā sāgara­ve­gavārinī,
Hirāya hi pāpajanaṃ nivārinī;
Taṃ sabbaloke hiri­mariya­pūjitaṃ,
Indassa taṃ vedaya devasārathi”.

“Ko te imaṃ kosiya diṭṭhimodahi,
Brahmā mahindo atha vā pajāpati;
Hirāya devesu hi seṭṭhasammatā,
Dhītā mahindassa mahesi jāyatha”.

“Handehi dāni tidivaṃ apakkama,
Rathaṃ samāruyha mamāyitaṃ imaṃ;
Indo ca taṃ indasagotta kaṅkhati,
Ajjeva tvaṃ indasahabyataṃ vaja”.

“Evaṃ visujjhanti apāpakammino,
Atho suciṇṇassa phalaṃ na nassati;
Ye keci maddakkhu sudhāya bhojanaṃ,
Sabbeva te indasahabyataṃ gatā.

Hirī uppalavaṇṇāsi,
kosiyo dānapati bhikkhu;
Anuruddho pañcasikho,
ānando āsi mātali.

Sūriyo kassapo bhikkhu,
moggallānosi candimā;
Nārado sāriputtosi,
sambuddho āsi vāsavo”ti.

Sudhā­bhoja­na­jātakaṃ tatiyaṃ.