Sutta Nipāta 4.7
Tissametteyyasutta
“Methunamanuyuttassa,
(iccāyasmā tisso metteyyo):
Vighātaṃ brūhi mārisa;
Sutvāna tava sāsanaṃ,
Viveke sikkhissāmase”.“Methunamanuyuttassa,
(metteyyāti bhagavā):
Mussate vāpi sāsanaṃ;
Micchā ca paṭipajjati,
Etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.Eko pubbe caritvāna,
methunaṃ yo nisevati;
Yānaṃ bhantaṃva taṃ loke,
hīnamāhu puthujjanaṃ.Yaso kitti ca yā pubbe,
hāyate vāpi tassa sā;
Etampi disvā sikkhetha,
methunaṃ vippahātave.Saṅkappehi pareto so,
kapaṇo viya jhāyati;
Sutvā paresaṃ nigghosaṃ,
maṅku hoti tathāvidho.Atha satthāni kurute,
paravādehi codito;
Esa khvassa mahāgedho,
mosavajjaṃ pagāhati.Paṇḍitoti samaññāto,
ekacariyaṃ adhiṭṭhito;
Athāpi methune yutto,
mandova parikissati.Etamādīnavaṃ ñatvā,
Muni pubbāpare idha;
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā,
Na nisevetha methunaṃ.Vivekaññeva sikkhetha,
etaṃ ariyānamuttamaṃ;
Na tena seṭṭho maññetha,
sa ve nibbānasantike.Rittassa munino carato,
Kāmesu anapekkhino;
Oghatiṇṇassa pihayanti,
Kāmesu gadhitā pajā”ti.
Tissametteyyasuttaṃ sattamaṃ.