Ekadā lokapajjoto,
vesāliyaṃ mahāvane;
Kūṭāgāre susālāyaṃ,
vasate narasārathi.

Tadā jinassa mātucchā,
mahāgotami bhikkhunī;
Tahiṃ kate pure ramme,
vasī ­bhik­khu­nu­passaye.

Bhikkhunīhi vimuttāhi,
satehi saha pañcahi;
Rahogatāya tassevaṃ,
citassāsi vitakkitaṃ.

“Buddhassa parinibbānaṃ,
sāvakag­ga­yugassa vā;
Rāhulā­nanda­nan­dānaṃ,
nāhaṃ lacchāmi passituṃ.

Buddhassa parinibbānā,
sāvakag­ga­yugassa vā;
Mahā­kassa­pa­nandā­naṃ,
ānandarāhulāna ca.

Paṭikac­cāyu­saṅ­khā­raṃ,
osajjitvāna nibbutiṃ;
Gaccheyyaṃ lokanāthena,
anuññātā mahesinā”.

Tathā pañcasatānampi,
bhikkhunīnaṃ vitakkitaṃ;
Āsi khemādikānampi,
etadeva vitakkitaṃ.

Bhūmicālo tadā āsi,
nāditā devadundubhī;
Upassa­yādhi­vatthāyo,
devatā sokapīḷitā.

Vilapantā sukaruṇaṃ,
tatthassūni pavattayuṃ;
Mittā bhikkhuniyo tāhi,
upagantvāna gotamiṃ.

Nipacca sirasā pāde,
idaṃ vacanamabravuṃ;
Tattha toyalavāsittā,
mayamayye rahogatā.

Sā calā calitā bhūmi,
nāditā devadundubhī;
Paridevā ca suyyante,
kimatthaṃ nūna gotamī.

Tadā avoca sā sabbaṃ,
yathā­parivi­takki­taṃ;
Tāyopi sabbā āhaṃsu,
yathā­parivi­takki­taṃ.

“Yadi te rucitaṃ ayye,
nibbānaṃ paramaṃ sivaṃ;
Nibbāyissāma sabbāpi,
buddhānuññāya subbate.

Mayaṃ sahāva nikkhantā,
gharāpi ca bhavāpi ca;
Sahāyeva gamissāma,
nibbānaṃ padamuttamaṃ”.

“Nibbānāya vajantīnaṃ,
kiṃ vakkhāmī”ti sā vadaṃ;
Saha sabbāhi niggañchi,
­bhik­khu­nī­nilayā tadā.

“Upassaye yādhivatthā,
devatā tā khamantu me;
Bhik­khu­nī­nilayas­sedaṃ,
pacchimaṃ dassanaṃ mama.

Na jarā maccu vā yattha,
appiyehi samāgamo;
Piyehi na viyogotthi,
taṃ vajissaṃ asaṅkhataṃ”.

Avītarāgā taṃ sutvā,
vacanaṃ sugatorasā;
Sokaṭṭā parideviṃsu,
“aho no appapuññatā.

Bhik­khu­nī­nilayo suñño,
bhūto tāhi vinā ayaṃ;
Pabhāte viya tārāyo,
na dissanti jinorasā.

Nibbānaṃ gotamī yāti,
satehi saha pañcahi;
Nadīsatehiva saha,
gaṅgā pañcahi sāgaraṃ”.

Rathiyāya vajantiyo,
disvā saddhā upāsikā;
Gharā nikkhamma pādesu,
nipacca idamabravuṃ.

“Pasīdassu mahābhoge,
anāthāyo vihāya no;
Tayā na yuttā nibbātuṃ,
icchaṭṭā vilapiṃsu tā”.

Tāsaṃ soka­pa­hānat­thaṃ,
avoca madhuraṃ giraṃ;
“Ruditena alaṃ puttā,
hāsakā­lo­yamajja vo.

Pariññātaṃ mayā dukkhaṃ,
dukkhahetu vivajjito;
Nirodho me sacchikato,
maggo cāpi subhāvito.

Paṭhamaṃ bhāṇavāraṃ.

Pariciṇṇo mayā satthā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
Ohito garuko bhāro,
bhavanetti samūhatā.

Yassatthāya pabbajitā,
agāras­mā­nagā­riyaṃ;
So me attho anuppatto,
sabba­saṃ­yoja­nak­khayo.

Buddho tassa ca saddhammo,
anūno yāva tiṭṭhati;
Nibbātuṃ tāva kālo me,
mā maṃ socatha puttikā.

Koṇ­ḍaññā­nanda­nan­dādī,
tiṭṭhanti rāhulo jino;
Sukhito sahito saṃgho,
hatadabbā ca titthiyā.

Okkākavaṃsassa yaso,
ussito māramaddano;
Nanu sampati kālo me,
nibbānatthāya puttikā.

Cirappabhuti yaṃ mayhaṃ,
patthitaṃ ajja sijjhate;
Ānanda­bheri­kā­loyaṃ,
kiṃ vo assūhi puttikā.

Sace mayi dayā atthi,
yadi catthi kataññutā;
Sad­dhammaṭ­ṭhitiyā sabbā,
karotha vīriyaṃ daḷhaṃ.

Thīnaṃ adāsi pabbajjaṃ,
sambuddho yācito mayā;
Tasmā yathāhaṃ nandissaṃ,
tathā tamanu­tiṭṭha­tha”.

Tā evamanusāsitvā,
bhikkhunīhi purakkhatā;
Upecca buddhaṃ vanditvā,
idaṃ vacanamabravi.

“Ahaṃ sugata te mātā,
tvañca vīra pitā mama;
Saddham­ma­su­khada nātha,
tayā jātāmhi gotama.

Saṃvaddhitoyaṃ sugata,
rūpakāyo mayā tava;
Anindito dhammakāyo,
mama saṃvaddhito tayā.

Muhuttaṃ taṇhāsamaṇaṃ,
khīraṃ tvaṃ pāyito mayā;
Tayāhaṃ santamaccantaṃ,
dhammakhīrañhi pāyitā.

Bandha­nārak­khane mayhaṃ,
anaṇo tvaṃ mahāmune;
Puttakāmā thiyo yācaṃ,
labhanti tādisaṃ sutaṃ.

Man­dhātā­dina­rindā­naṃ,
yā mātā sā bhavaṇṇave;
Nimuggāhaṃ tayā putta,
tāritā bhavasāgarā.

Rañño mātā mahesīti,
sulabhaṃ nāmamitthinaṃ;
Buddhamātāti yaṃ nāmaṃ,
etaṃ parama­dul­labhaṃ.

Tañca laddhaṃ mahāvīra,
paṇidhānaṃ mamaṃ tayā;
Aṇukaṃ vā mahantaṃ vā,
taṃ sabbaṃ pūritaṃ mayā.

Pari­nibbā­tu­micchāmi,
vihāyemaṃ kaḷevaraṃ;
Anujānāhi me vīra,
dukkhantakara nāyaka.

Cak­kaṅkusa­dhajā­kiṇṇe,
pāde kamalakomale;
Pasārehi paṇāmaṃ te,
karissaṃ puttauttame.

Suvaṇ­ṇa­rāsi­saṅkā­saṃ,
sarīraṃ kuru pākaṭaṃ;
Katvā dehaṃ sudiṭṭhaṃ te,
santiṃ gacchāmi nāyaka”.

Dvattiṃ­sa­lak­kha­ṇūpetaṃ,
suppa­bhā­laṅka­taṃ tanuṃ;
Sañjhāghanāva bālakkaṃ,
mātucchaṃ dassayī jino.

Phul­lā­ravin­da­saṅkāse,
taruṇā­dicca­sappa­bhe;
Cakkaṅkite pādatale,
tato sā sirasā pati.

“Paṇamāmi narādicca,
ādicca­kula­ketu­kaṃ;
Pacchime maraṇe mayhaṃ,
na taṃ ikkhāmahaṃ puno.

Itthiyo nāma lokagga,
sabbadosākarā matā;
Yadi ko catthi doso me,
khamassu karuṇākara.

Itthikānañca pabbajjaṃ,
haṃ taṃ yāciṃ punappunaṃ;
Tattha ce atthi doso me,
taṃ khamassu narāsabha.

Mayā bhikkhuniyo vīra,
tavānuññāya sāsitā;
Tatra ce atthi dunnītaṃ,
taṃ khamassu khamādhipa”.

“Akkhante nāma khantabbaṃ,
kiṃ bhave guṇabhūsane;
Kimuttaraṃ te vakkhāmi,
nibbānāya vajantiyā.

Suddhe anūne mama bhikkhusaṃghe,
Lokā ito nissarituṃ khamante;
Pabhātakāle ­byasa­naṅ­gatānaṃ,
Disvāna niyyātiva candalekhā”.

Tadetarā bhikkhuniyo jinaggaṃ,
Tārāva candānugatā sumeruṃ;
Padakkhiṇaṃ kacca nipacca pāde,
Ṭhitā mukhantaṃ samudikkhamānā.

“Na tittipubbaṃ tava dassanena,
Cakkhuṃ na sotaṃ tava bhāsitena;
Cittaṃ mamaṃ kevalamekameva,
Pappuyya taṃ dhammarasena titti.

Nadato parisāyaṃ te,
vāditab­bapa­hārino;
Ye te dakkhanti vadanaṃ,
dhaññā te narapuṅgava.

Dīghaṅgulī tambanakhe,
subhe āyatapaṇhike;
Ye pāde paṇamissanti,
tepi dhaññā guṇandhara.

Madhurāni pahaṭṭhāni,
dosagghāni hitāni ca;
Ye te vākyāni suyyanti,
tepi dhaññā naruttama.

Dhaññāhaṃ te mahāvīra,
pāda­pūja­natapparā;
Tiṇṇa­saṃsā­ra­kantārā,
suvākyena sirīmato”.

Tato sā anusāvetvā,
­bhik­khu­saṃ­ghampi subbatā;
Rāhulā­nanda­nande ca,
vanditvā idamabravi.

“Āsī­visā­layasame,
rogāvāse kaḷevare;
Nibbindā dukkhasaṅghāṭe,
jarā­maraṇa­gocare.

­Nānāka­li­malā­kiṇṇe,
parāyatte nirīhake;
Tena nibbā­tu­micchāmi,
anumaññatha puttakā”.

Nando rāhulabhaddo ca,
vītasokā nirāsavā;
Ṭhitā­ca­laṭṭhiti thirā,
dhamma­ta­manu­cinta­yuṃ.

“Dhiratthu saṅkhataṃ lolaṃ,
asāraṃ kadalūpamaṃ;
Māyā­marīci­sadisaṃ,
ittaraṃ anavaṭṭhitaṃ.

Yattha nāma jinassāyaṃ,
mātucchā buddhaposikā;
Gotamī nidhanaṃ yāti,
aniccaṃ sabbasaṅkhataṃ”.

Ānando ca tadā sekho,
sokaṭṭo jinavacchalo;
Tatthassūni karonto so,
karuṇaṃ paridevati.

“Hā santiṃ gotamī yāti,
nūna buddhopi nibbutiṃ;
Gacchati na cireneva,
aggiriva nirindhano”.

Evaṃ vilāpamānaṃ taṃ,
ānandaṃ āha gotamī;
Suta­sāgara­gam­bhīra-
buddho­paṭṭhā­na­tappara.

“Na yuttaṃ socituṃ putta,
hāsakāle upaṭṭhite;
Tayā me saraṇaṃ putta,
nibbānaṃ tamupāgataṃ.

Tayā tāta samajjhiṭṭho,
pabbajjaṃ anujāni no;
Mā putta vimano hohi,
saphalo te parissamo.

Yaṃ na diṭṭhaṃ purāṇehi,
­titthi­kā­cari­yehipi;
Taṃ padaṃ sukumārīhi,
sattavassāhi veditaṃ.

Buddha­sāsana­pāleta,
pacchimaṃ dassanaṃ tava;
Tattha gacchāmahaṃ putta,
gato yattha na dissate.

Kadāci dhammaṃ desento,
khipī lokagganāyako;
Tadāhaṃ āsīsavācaṃ,
avocaṃ anukampikā.

‘Ciraṃ jīva mahāvīra,
kappaṃ tiṭṭha mahāmune;
Sabbalokassa atthāya,
bhavassu ajarāmaro’.

Taṃ tathāvādiniṃ buddho,
mamaṃ so etadabravi;
‘Na hevaṃ vandiyā buddhā,
yathā vandasi gotamī’.

‘Kathaṃ carahi sabbaññū,
vanditabbā tathāgatā;
Kathaṃ avandiyā buddhā,
taṃ me akkhāhi pucchito’.

‘Āraddhavīriye pahitatte,
Niccaṃ daḷhaparakkame;
Samagge sāvake passa,
Etaṃ buddhā­na­vanda­naṃ’.

Tato upassayaṃ gantvā,
ekikāhaṃ vicintayiṃ;
‘Samaggaparisaṃ nātho,
rodhesi tibhavantago.

Handāhaṃ parinibbissaṃ,
mā vipat­ti­ta­maddasaṃ’;
Evāhaṃ cintayitvāna,
disvāna isisattamaṃ.

Pari­nib­bā­na­kālaṃ me,
ārocesiṃ vināyakaṃ;
Tato so samanuññāsi,
‘kālaṃ jānāhi gotamī’.

Kilesā jhāpitā mayhaṃ,
… pe …
viharāmi anāsavā.

Svāgataṃ vata me āsi,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
… pe …
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”.

“Thīnaṃ dhammā­bhisa­maye,
ye bālā vimatiṃ gatā;
Tesaṃ diṭṭhip­pa­hānat­thaṃ,
iddhiṃ dassehi gotamī”.

Tadā nipacca sambuddhaṃ,
uppatitvāna ambaraṃ;
Iddhī anekā dassesi,
buddhānuññāya gotamī.

Ekikā bahudhā āsi,
bahukā cekikā tathā;
Āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ,
tirokuṭṭaṃ tironagaṃ.

Asajjamānā agamā,
bhūmiyampi nimujjatha;
Abhijjamāne udake,
agañchi mahiyā yathā.

Sakuṇīva tathākāse,
pallaṅkena kamī tadā;
Vasaṃ vattesi kāyena,
yāva brahma­nivesa­naṃ.

Sineruṃ daṇḍaṃ katvāna,
chattaṃ katvā mahāmahiṃ;
Samūlaṃ parivattetvā,
dhārayaṃ caṅkamī nabhe.

Chassū­ro­dayakā­leva,
lokañcākāsi dhūmikaṃ;
Yugante viya lokaṃ sā,
jālāmālākulaṃ akā.

Mucalindaṃ mahāselaṃ,
meru­mūla­nadan­tare;
Sāsapāriva sabbāni,
ekenaggahi muṭṭhinā.

Aṅgulaggena chādesi,
bhākaraṃ sanisākaraṃ;
Canda­sūra­sahas­sāni,
āveḷamiva dhārayi.

Catu­sāgara­toyāni,
dhārayī ekapāṇinā;
Yugan­ta­jaladā­kāraṃ,
mahāvassaṃ pavassatha.

Cakkavattiṃ saparisaṃ,
māpayī sā nabhattale;
Garuḷaṃ dviradaṃ sīhaṃ,
vinadantaṃ padassayi.

Ekikā abhinimmitvā,
Appameyyaṃ bhikkhunīgaṇaṃ;
Puna antaradhāpetvā,
Ekikā munimabravi.

“Mātucchā te mahāvīra,
tava sāsanakārikā;
Anuppattā sakaṃ atthaṃ,
pāde vandāmi cakkhuma”.

Dassetvā vividhā iddhī,
orohitvā nabhattalā;
Vanditvā lokapajjotaṃ,
ekamantaṃ nisīdi sā.

“Sā vīsa­vassasa­tikā,
jātiyāhaṃ mahāmune;
Alamettāvatā vīra,
nibbāyissāmi nāyaka”.

Tadātivimhitā sabbā,
parisā sā katañjalī;
“Avocayye kathaṃ āsi,
atu­liddhi­pa­rakkamā”.

“Padumuttaro nāma jino,
sabbadhammesu cakkhumā;
Ito satasahassamhi,
kappe uppajji nāyako.

Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ,
jātāmaccakule ahuṃ;
Sabbo­pakāra­sam­panne,
iddhe phīte mahaddhane.

Kadāci pitunā saddhiṃ,
dāsī­gaṇapu­rak­khatā;
Mahatā parivārena,
taṃ upecca narāsabhaṃ.

Vāsavaṃ viya vassantaṃ,
dhammameghaṃ anāsavaṃ;
Saradā­dic­ca­sadi­saṃ,
raṃsi­jāla­samuj­jalaṃ.

Disvā cittaṃ pasādetvā,
sutvā cassa subhāsitaṃ;
Mātucchaṃ bhikkhuniṃ agge,
ṭhapentaṃ naranāyakaṃ.

Sutvā datvā mahādānaṃ,
sattāhaṃ tassa tādino;
Sasaṃghassa naraggassa,
paccayāni bahūni ca.

Nipacca pādamūlamhi,
taṃ ṭhāna­mabhi­pattha­yiṃ;
Tato mahāparisatiṃ,
avoca isisattamo.

‘Yā sasaṃghaṃ abhojesi,
sattāhaṃ lokanāyakaṃ;
Tamahaṃ kittayissāmi,
suṇātha mama bhāsato.

Satasahassito kappe,
okkā­kakula­sam­bhavo;
Gotamo nāma gottena,
satthā loke bhavissati.

Tassa dhammesu dāyādā,
orasā dhammanimmitā;
Gotamī nāma nāmena,
hessati satthu sāvikā.

Tassa buddhassa mātucchā,
jīvitāpādikā ayaṃ;
Rattaññūnañca aggattaṃ,
bhikkhunīnaṃ labhissati’.

Taṃ sutvāna pamoditvā,
yāvajīvaṃ tadā jinaṃ;
Paccayehi upaṭṭhitvā,
tato kālaṅkatā ahaṃ.

Tāvatiṃsesu devesu,
sabba­kāma­samid­dhisu;
Nibbattā dasahaṅgehi,
aññe abhibhaviṃ ahaṃ.

Rūpasaddehi gandhehi,
rasehi phusanehi ca;
Āyunāpi ca vaṇṇena,
sukhena yasasāpi ca.

Tathe­vādhipa­teyyena,
adhigayha virocahaṃ;
Ahosiṃ amarindassa,
mahesī dayitā tahiṃ.

Saṃsāre saṃsarantīhaṃ,
kamma­vā­yusa­meritā;
Kāsissa rañño visaye,
ajāyiṃ dāsagāmake.

Pañca­dāsa­satā­nūnā,
nivasanti tahiṃ tadā;
Sabbesaṃ tattha yo jeṭṭho,
tassa jāyā ahosahaṃ.

Sayambhuno pañcasatā,
gāmaṃ piṇḍāya pāvisuṃ;
Te disvāna ahaṃ tuṭṭhā,
saha sabbāhi itthibhi.

Pūgā hutvāva sabbāyo,
catumāse upaṭṭhahuṃ;
Ticīvarāni datvāna,
saṃsarimha sasāmikā.

Tato cutā sabbāpi tā,
tāvatiṃsagatā mayaṃ;
Pacchime ca bhave dāni,
jātā devadahe pure.

Pitā añjanasakko me,
mātā mama sulakkhaṇā;
Tato kapila­vatthus­miṃ,
sud­dhodana­gharaṃ gatā.

Sesā sakyakule jātā,
sakyānaṃ gharamāgamuṃ;
Ahaṃ visiṭṭhā sabbāsaṃ,
jinassāpādikā ahuṃ.

Mama puttobhi­nikkhamma,
buddho āsi vināyako;
Pacchāhaṃ pabbajitvāna,
satehi saha pañcahi.

Sākiyānīhi dhīrāhi,
saha santisukhaṃ phusiṃ;
Ye tadā pubbajātiyaṃ,
amhākaṃ āsu sāmino.

Sahapuññassa kattāro,
mahāsa­maya­kārakā;
Phusiṃsu arahattaṃ te,
sugate­nā­nukam­pitā”.

Tadetarā bhikkhuniyo,
āruhiṃsu nabhattalaṃ;
Saṅgatā viya tārāyo,
virociṃsu mahiddhikā.

Iddhī anekā dassesuṃ,
piḷan­dha­vikatiṃ yathā;
Kammāro kanakasseva,
kammaññassa susikkhito.

Dassetvā pāṭihīrāni,
vicittāni bahūni ca;
Tosetvā vādipavaraṃ,
muniṃ saparisaṃ tadā.

Orohitvāna gaganā,
vanditvā isisattamaṃ;
Anuññātā naraggena,
yathāṭhāne nisīdisuṃ.

“Ahonukampikā amhaṃ,
sabbāsaṃ cira gotamī;
Vāsitā tava puññehi,
pattā no āsavakkhayaṃ.

Kilesā jhāpitā amhaṃ,
bhavā sabbe samūhatā;
Nāgīva bandhanaṃ chetvā,
viharāma anāsavā.

Svāgataṃ vata no āsi,
buddha­seṭṭhassa santike;
Tisso vijjā anuppattā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Paṭisambhidā catasso,
vimokkhāpi ca aṭṭhime;
Chaḷabhiññā sacchikatā,
kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Iddhīsu ca vasī homa,
dibbāya sotadhātuyā;
Ceto­pariya­ñāṇassa,
vasī homa mahāmune.

Pubbenivāsaṃ jānāma,
dibbacakkhu visodhitaṃ;
Sabbā­sava­parik­khīṇā,
natthi dāni punabbhavā.

Atthe dhamme ca nerutte,
paṭibhāne ca vijjati;
Ñāṇaṃ amhaṃ mahāvīra,
uppannaṃ tava santike.

Asmābhi pariciṇṇosi,
mettacittā hi nāyaka;
Anujānāhi sabbāsaṃ,
nibbānāya mahāmune”.

“Nibbāyissāma iccevaṃ,
kiṃ vakkhāmi vadantiyo;
Yassadāni ca vo kālaṃ,
maññathā”ti jinobravi.

Gotamīādikā tāyo,
tadā bhikkhuniyo jinaṃ;
Vanditvā āsanā tamhā,
vuṭṭhāya agamiṃsu tā.

Mahatā janakāyena,
saha lokagganāyako;
Anusaṃyāyī so vīro,
mātucchaṃ yāvakoṭṭhakaṃ.

Tadā nipati pādesu,
gotamī lokabandhuno;
Saheva tāhi sabbāhi,
“pacchimaṃ pādavandanaṃ.

Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ,
lokanāthassa dassanaṃ;
Na puno amatākāraṃ,
passissāmi mukhaṃ tava.

Na ca me vandanaṃ vīra,
tava pāde sukomale;
Samphusissati lokagga,
ajja gacchāmi nibbutiṃ”.

“Rūpena kiṃ tavānena,
diṭṭhe dhamme yathātathe;
Sabbaṃ saṅ­kha­ta­me­vetaṃ,
anassā­sika­mittaraṃ”.

Sā saha tāhi gantvāna,
­bhik­khu­nu­passa­yaṃ sakaṃ;
Aḍḍha­pallaṅ­ka­mā­bhujja,
nisīdi paramāsane.

Tadā upāsikā tattha,
buddha­sāsana­vacchalā;
Tassā pavattiṃ sutvāna,
upesuṃ pādavandikā.

Karehi uraṃ pahantā,
chinnamūlā yathā latā;
Rodantā karuṇaṃ ravaṃ,
sokaṭṭā bhūmipātitā.

“Mā no saraṇade nāthe,
vihāya gami nibbutiṃ;
Nipatitvāna yācāma,
sabbāyo sirasā mayaṃ”.

Yā padhānatamā tāsaṃ,
saddhā paññā upāsikā;
Tassā sīsaṃ pamajjantī,
idaṃ vacanamabravi.

“Alaṃ puttā visādena,
māra­pā­sānu­vattinā;
Aniccaṃ saṅkhataṃ sabbaṃ,
viyogantaṃ calācalaṃ”.

Tato sā tā visajjitvā,
paṭhamaṃ jhānamuttamaṃ;
Dutiyañca tatiyañca,
samāpajji catutthakaṃ.

Ākā­sāyata­nañ­ceva,
viññāṇāyatanaṃ tathā;
Ākiñcaṃ nevasaññañca,
samāpajji yathākkamaṃ.

Paṭilomena jhānāni,
samāpajjittha gotamī;
Yāvatā paṭhamaṃ jhānaṃ,
tato yāva­catut­tha­kaṃ.

Tato vuṭṭhāya nibbāyi,
dīpaccīva nirāsavā;
Bhūmicālo mahā āsi,
nabhasā vijjutā pati.

Panāditā dundubhiyo,
parideviṃsu devatā;
Pupphavuṭṭhī ca gaganā,
abhivassatha medaniṃ.

Kampito merurājāpi,
raṅgamajjhe yathā naṭo;
Sokena cātidīnova,
viravo āsi sāgaro.

Devā nāgāsurā brahmā,
saṃviggāhiṃsu taṅkhaṇe;
“Aniccā vata saṅkhārā,
yathāyaṃ vilayaṃ gatā”.

Yā ce maṃ parivāriṃsu,
satthu sāsanakārikā;
Tāyopi anupādānā,
dīpacci viya nibbutā.

Hā yogā vippayogantā,
hāniccaṃ sabbasaṅkhataṃ;
Hā jīvitaṃ vināsantaṃ,
iccāsi paridevanā.

Tato devā ca brahmā ca,
loka­dham­mānu­vatta­naṃ;
Kālānurūpaṃ kubbanti,
upetvā isisattamaṃ.

Tadā āmantayī satthā,
ānandaṃ sutasāgaraṃ;
“Gacchānanda nivedehi,
bhikkhūnaṃ mātu nibbutiṃ”.

Tadānando nirānando,
assunā puṇṇalocano;
Gaggarena sarenāha,
“samāgacchantu bhikkhavo.

Pubba­dak­khi­ṇa­pacchāsu,
uttarāya ca santike;
Suṇantu bhāsitaṃ mayhaṃ,
bhikkhavo sugatorasā.

Yā vaḍḍhayi payattena,
sarīraṃ pacchimaṃ mune;
Sā gotamī gatā santiṃ,
tārāva sūriyodaye.

Buddhamātāti paññattiṃ,
ṭhapayitvā gatāsamaṃ;
Na yattha pañcanettopi,
gatiṃ dakkhati nāyako.

Yassatthi sugate saddhā,
yo ca piyo mahāmune;
Buddhamātussa sakkāraṃ,
karotu sugatoraso”.

Sudūraṭṭhāpi taṃ sutvā,
sīghamāgacchu bhikkhavo;
Keci buddhā­nu­bhāvena,
keci iddhīsu kovidā.

Kūṭāgāravare ramme,
sabbasoṇṇamaye subhe;
Mañcakaṃ samāropesuṃ,
yattha suttāsi gotamī.

Cattāro lokapālā te,
aṃsehi samadhārayuṃ;
Sesā sakkādikā devā,
kūṭāgāre samaggahuṃ.

Kūṭāgārāni sabbāni,
āsuṃ pañcasatānipi;
Saradā­dic­cavaṇṇāni,
vis­sakam­ma­ka­tāni hi.

Sabbā tāpi bhikkhuniyo,
āsuṃ mañcesu sāyitā;
Devānaṃ khandhamāruḷhā,
niyyanti anupubbaso.

Sabbaso chāditaṃ āsi,
vitānena nabhattalaṃ;
Satārā candasūrā ca,
lañchitā kanakāmayā.

Paṭākā ussitānekā,
vitatā pupphakañcukā;
Ogatā­kā­sapa­dumā,
mahiyā pupphamuggataṃ.

Dissanti candasūriyā,
pajjalanti ca tārakā;
Majjhaṃ gatopi cādicco,
na tāpesi sasī yathā.

Devā dibbehi gandhehi,
mālehi surabhīhi ca;
Vāditehi ca naccehi,
saṅgītīhi ca pūjayuṃ.

Nāgāsurā ca brahmāno,
yathāsatti yathābalaṃ;
Pūjayiṃsu ca niyyantiṃ,
nibbutaṃ buddhamātaraṃ.

Sabbāyo purato nītā,
nibbutā sugatorasā;
Gotamī niyyate pacchā,
sakkatā buddhaposikā.

Purato devamanujā,
sanā­gāsurab­rahmakā;
Pacchā sasāvako buddho,
pūjatthaṃ yāti mātuyā.

Buddhassa parinibbānaṃ,
nedisaṃ āsi yādisaṃ;
Gotamī­pari­nib­bā­naṃ,
atevacchariyaṃ ahu.

Buddho buddhassa nibbāne,
nopaṭiyādi bhikkhavo;
Buddho gotaminibbāne,
sāriputtādikā tathā.

Citakāni karitvāna,
sabba­gandha­mayāni te;
Gandha­cuṇṇa­pa­kiṇṇāni,
jhāpayiṃsu ca tā tahiṃ.

Sesabhāgāni ḍayhiṃsu,
aṭṭhī sesāni sabbaso;
Ānando ca tadāvoca,
saṃvegajanakaṃ vaco.

“Gotamī nidhanaṃ yātā,
ḍayhañcassā sarīrakaṃ;
Saṅketaṃ buddhanibbānaṃ,
na cirena bhavissati”.

Tato gotamidhātūni,
tassā pattagatāni so;
Upanāmesi nāthassa,
ānando buddhacodito.

Pāṇinā tāni paggayha,
avoca isisattamo;
“Mahato sāravantassa,
yathā rukkhassa tiṭṭhato.

Yo so mahattaro khandho,
palujjeyya aniccatā;
Tathā ­bhik­khu­ni­saṃ­ghassa,
gotamī parinibbutā.

Aho acchariyaṃ mayhaṃ,
nibbutāyapi mātuyā;
Sarīra­matta­sesāya,
natthi sokapariddavo.

Na sociyā paresaṃ sā,
tiṇṇa­saṃsā­ra­sāgarā;
Pari­vajji­ta­santāpā,
sītibhūtā sunibbutā.

Paṇḍitāsi mahāpaññā,
puthupaññā tatheva ca;
Rattaññū bhikkhunīnaṃ sā,
evaṃ dhāretha bhikkhavo.

Iddhīsu ca vasī āsi,
dibbāya sotadhātuyā;
Ceto­pariya­ñāṇassa,
vasī āsi ca gotamī.

Pubbe­nivāsa­maññāsi,
dibbacakkhu visodhitaṃ;
Sabbāsavā parikkhīṇā,
natthi tassā punabbhavo.

Attha­dhamma­ni­rut­tīsu,
paṭibhāne tatheva ca;
Parisuddhaṃ ahu ñāṇaṃ,
tasmā socaniyā na sā.

Ayogha­na­hatas­seva,
jalato jātavedassa;
Anu­pub­bū­pasan­tassa,
yathā na ñāyate gati.

Evaṃ sammā vimuttānaṃ,
kāma­bandho­ghatā­rinaṃ;
Paññāpetuṃ gati natthi,
pattānaṃ acalaṃ sukhaṃ.

Attadīpā tato hotha,
sati­paṭṭhā­na­gocarā;
Bhāvetvā sattabojjhaṅge,
dukkhassantaṃ karissatha”.

Itthaṃ sudaṃ mahā­pajā­pati­gotamī imā gāthāyo abhāsitthāti.

Mahā­pajā­pati­gotamī­theri­yāpadā­naṃ sattamaṃ.