Aṅguttara Nikāya 4

18. Sañce­taniya­vagga

171. Cetanāsutta

“Kāye vā, bhikkhave, sati kāya­sañ­ceta­nā­hetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacī­sañ­ceta­nā­hetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Mane vā, bhikkhave, sati mano­sañ­ceta­nā­hetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ avijjā­pac­ca­yāva.

Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Pare vāssa taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhi­saṅ­kha­ronti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Asampajāno vā taṃ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.

Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhi­saṅ­kha­ronti; yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.

Sāmaṃ vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; pare vāssa taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhi­saṅ­kha­ronti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; sampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ; asampajāno vā taṃ, bhikkhave, manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.

Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāya tveva asesa­virāga­nirodhā so kāyo na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sā vācā na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, so mano na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, khettaṃ taṃ na hoti … pe … vatthu taṃ na hoti … pe … āyatanaṃ taṃ na hoti … pe … adhikaraṇaṃ taṃ na hoti yaṃpaccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhanti.

Cattārome, bhikkhave, atta­bhāva­paṭi­lābhā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, atta­bhāva­paṭi­lābho, yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, atta­bhāva­paṭi­lābho, yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, atta­bhāva­paṭi­lābho, yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, atta­bhāva­paṭi­lābho, yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe nevatta­sañ­cetanā kamati, no parasañcetanā. Ime kho, bhikkhave, cattāro atta­bhāva­paṭi­lābhā”ti.

Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: “imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi: ‘tatra, bhante, yāyaṃ atta­bhāva­paṭi­lābho yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, atta­sañ­ceta­nā­hetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ atta­bhāva­paṭi­lābho yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, para­sañ­ceta­nā­hetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ atta­bhāva­paṭi­lābho yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṃ atta­bhāva­paṭi­lābho yasmiṃ atta­bhāva­paṭi­lābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti? “Neva­saññā­nā­saññāya­tanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti.

“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti? “Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tab­bahu­la­vihārī aparihīno kālaṃ kurumāno neva­saññā­nā­saññāya­tanūpa­gānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ.

Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­naṃ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tab­bahu­la­vihārī aparihīno kālaṃ kurumāno neva­saññā­nā­saññāya­tanūpa­gānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.

Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṃ. Ayaṃ pana, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti.

Paṭhamaṃ.