Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramā­tu­pāsāde. Atha kho visākhā migāramātā … pe … ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

“Aṭṭhahi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ­ma­nāpa­kā­yi­kānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi? Idha, visākhe, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī kiṅ­kā­ra­paṭis­sāvinī manāpacārinī piyavādinī … pe ….

Cāgavatī kho pana hoti. Viga­tamala­mac­che­rena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dāna­saṃ­vibhā­ga­ratā. Imehi kho, visākhe, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ­ma­nāpa­kā­yi­kānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjatīti.

Yo naṃ bharati sabbadā,
niccaṃ ātāpi ussuko;
Taṃ sabbakāmadaṃ posaṃ,
bhattāraṃ nātimaññati.

Na cāpi sotthi bhattāraṃ,
issāvādena rosaye;
Bhattu ca garuno sabbe,
paṭipūjeti paṇḍitā.

Uṭṭhāhikā analasā,
saṅga­hita­parij­janā;
Bhattu manāpaṃ carati,
sambhataṃ anurakkhati.

Yā evaṃ vattati nārī,
bhattu chandavasānugā;
Manāpā nāma te devā,
yattha sā upapajjatī”ti.

Sattamaṃ.