Saṃyutta Nikāya 17

2. Dutiyavagga

13–​20. Suvaṇ­ṇa­nikkha­suttā­di­aṭṭhaka

Sāvatthiyaṃ viharati. “Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā suvaṇ­ṇa­nikkhas­sāpi hetu … pe … suvaṇ­ṇa­nikkha­satas­sāpi hetu … siṅgī­nikkhas­sāpi hetu … siṅgī­nikkha­satas­sāpi hetu … pathaviyāpi jāta­rūpa­pari­pūrāya hetu … āmisa­kiñcik­kha­hetupi … jīvitahetupi … jana­pada­kal­yāṇi­yāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena lābhasakkā­ra­silokena abhibhūtaṃ ­pariyā­diṇṇa­cittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ. Evaṃ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Dve pāti dve suvaṇṇā ca,
Siṅgīhi apare duve;
Pathavī kiñcik­kha­jīvitaṃ,
Jana­pada­kal­yāṇiyā dasāti.