Saṃyutta Nikāya 17

1. Paṭhamavagga

5. Mīḷhakasutta

Sāvatthiyaṃ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … adhigamāya. Seyyathāpi, bhikkhave, mīḷhakā gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa. Purato cassa mahāgūthapuñjo. Sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya: ‘ahamhi gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca myāyaṃ mahāgūthapuñjo’ti. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkā­ra­silokena abhibhūto ­pariyā­diṇṇa­citto pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. So tattha bhuttāvī ca hoti yāvadattho, nimantito ca svātanāya, piṇḍapāto cassa pūro. So ārāmaṃ gantvā bhikkhugaṇassa majjhe vikatthati: ‘bhuttāvī camhi yāvadattho, nimantito camhi svātanāya, piṇḍapāto ca myāyaṃ pūro, lābhī camhi cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilā­nappac­caya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ, ime panaññe bhikkhū appapuññā appesakkhā na lābhino cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilā­nappac­caya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­nan’ti. So tena lābhasakkā­ra­silokena abhibhūto ­pariyā­diṇṇa­citto aññe pesale bhikkhū atimaññati. Tañhi tassa, bhikkhave, moghapurisassa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Evaṃ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … evañhi vo bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Pañcamaṃ.