Sāvatthiyaṃ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … adhigamāya. Upari, bhikkhave, ākāse verambhā nāma vātā vāyanti. Tattha yo pakkhī gacchati tamenaṃ verambhā vātā khipanti. Tassa verambha­vā­tak­khit­tassa aññeneva pādā gacchanti, aññena pakkhā gacchanti, aññena sīsaṃ gacchati, aññena kāyo gacchati. Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkā­ra­silokena abhibhūto ­pariyā­diṇṇa­citto pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgā­nuddhaṃ­sitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Tassa aññe cīvaraṃ haranti, aññe pattaṃ haranti, aññe nisīdanaṃ haranti, aññe sūcigharaṃ haranti, verambha­vā­tak­khit­tas­seva sakuṇassa. Evaṃ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkā­ra­siloko … pe … evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.

Navamaṃ.