Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: 

“Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipa­ṭi­lābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti? “Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipa­ṭi­lābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti.

“Yathā kathaṃ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipa­ṭi­lābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyā”ti?

“Idhānanda, bhikkhuno evaṃ hoti: ‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabba­saṅ­khā­ra­sama­tho sabbū­padhipa­ṭi­nissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. Evaṃ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipa­ṭi­lābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā nāssu; yañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja viharato ahaṅkā­ra­ma­maṅkā­ra­mā­nānu­sayā na honti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ upasampajja vihareyyāti.

Idañca pana metaṃ, ānanda, sandhāya bhāsitaṃ pārāyane puṇṇakapañhe: 

‘Saṅkhāya lokasmiṃ paroparāni,
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso,
Atāri so jātijaranti brūmī’”ti.

Dutiyaṃ.