Aṅguttara Nikāya 6

4. Devatāvagga

42. Nāgitasutta

Evaṃ me sutaṃ—​   ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā ­bhik­khu­saṃ­ghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchā­naṅga­la­va­nasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhma­ṇa­gaha­patikā: “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchā­naṅga­la­va­nasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vij­jācara­ṇa­sam­panno … pe … buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ … pe … arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhma­ṇa­gaha­patikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchā­naṅga­la­va­nasaṇḍo tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā bahid­vāra­koṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā.

Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi: “ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhma­ṇa­gaha­patikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahid­vāra­koṭṭhake ṭhitā bhaga­van­taṃyeva uddissa ­bhik­khu­saṅghañcā”ti. “Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkham­ma­su­khassa ­pavi­veka­su­khassa upasa­ma­su­khassa sam­bodha­su­khassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkham­ma­su­khassa ­pavi­veka­su­khassa upasa­ma­su­khassa sam­bodha­su­khassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkā­ra­siloka­su­khaṃ sādiyeyyā”ti.

“Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā; adhivāsetu, sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhma­ṇa­gaha­patikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thulla­phusi­take deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhma­ṇa­gaha­patikā negamā ceva jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti.

“Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkham­ma­su­khassa ­pavi­veka­su­khassa upasa­ma­su­khassa sam­bodha­su­khassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkham­ma­su­khassa ­pavi­veka­su­khassa upasa­ma­su­khassa sam­bodha­su­khassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkā­ra­siloka­su­khaṃ sādiyeyya.

Idhāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti: ‘idānimaṃ āyasmantaṃ ārāmiko vā upaṭṭhahissati samaṇuddeso vā taṃ tamhā samādhimhā cāvessatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmanta­vi­hārena. (1)

Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti: ‘idāni ayamāyasmā imaṃ niddā­kila­mathaṃ paṭivinodetvā arañña­saññaṃ­yeva manasi karissati ekattan’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. (2)

Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe asamāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti: ‘idāni ayamāyasmā asamāhitaṃ vā cittaṃ samādahissati, samāhitaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. (3)

Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti: ‘idāni ayamāyasmā avimuttaṃ vā cittaṃ vimocessati, vimuttaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. (4)

Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ lābhiṃ cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilā­nappac­caya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. So taṃ lābhasakkā­ra­silokaṃ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṃ riñcati arañña­vana­patthāni pantāni senāsanāni; gāmani­gama­rāja­dhāniṃ osaritvā vāsaṃ kappeti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmanta­vi­hārena. (5)

Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ lābhiṃ cīvara­piṇḍa­pāta­se­nāsa­na­gilā­nappac­caya­bhesaj­ja­parik­khā­rā­naṃ. So taṃ lābhasakkā­ra­silokaṃ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṃ na riñcati arañña­vana­patthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. (6)

Yasmāhaṃ, nāgita, samaye addhā­na­maggap­paṭi­panno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye hoti antamaso uccāra­passā­va­kammāyā”ti.

Dvādasamaṃ.

Devatāvaggo catuttho.

Sekhā dve aparihāni,
Moggallāna vijjābhāgiyā;
Vivāda­dā­natta­kārī nidānaṃ,
Kimi­ladā­rukkhan­dhena nāgitoti.