Buddhavaṃsa

14. Sujāta­buddha­vaṃsa

“Tattheva maṇḍakappamhi,
sujāto nāma nāyako;
Sīha­hanusa­bhak­khan­dho,
appameyyo durāsado.

Candova vimalo suddho,
sataraṃsīva patāpavā;
Evaṃ sobhati sambuddho,
jalanto siriyā sadā.

Pāpuṇitvāna sambuddho,
kevalaṃ bodhimuttamaṃ;
Sumaṅgalamhi nagare,
dhammacakkaṃ pavattayi.

Desente pavaraṃ dhammaṃ,
Sujāte lokanāyake;
Asītikoṭī abhisamiṃsu,
Paṭhame dhammadesane.

Yadā sujāto amitayaso,
Deve vassaṃ upāgami;
Satta­tiṃ­sa­sata­sahas­sā­naṃ,
Dutiyā­bhisa­mayo ahu.

Yadā sujāto asamasamo,
Upagacchi pitusantikaṃ;
Saṭṭhi­sata­sahas­sā­naṃ,
Tatiyā­bhisa­mayo ahu.

Sannipātā tayo āsuṃ,
sujātassa mahesino;
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ,
santacittāna tādinaṃ.

Abhiñ­ñā­ba­lappat­tā­naṃ,
appattānaṃ bhavābhave;
Saṭṭhi­sata­sahas­sāni,
paṭhamaṃ sannipatiṃsu te.

Punāparaṃ sannipāte,
tidivorohaṇe jine;
Paññā­sa­sata­sahas­sā­naṃ,
dutiyo āsi samāgamo.

Upasaṅkamanto narāsabhaṃ,
Tassa yo aggasāvako;
Catūhi satasahassehi,
Sambuddhaṃ upasaṅkami.

Ahaṃ tena samayena,
catudīpamhi issaro;
Antalikkhacaro āsiṃ,
cakkavattī mahabbalo.

Loke acchariyaṃ disvā,
abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Upagantvāna vandiṃ so,
sujātaṃ lokanāyakaṃ.

Catudīpe mahārajjaṃ,
ratane satta uttame;
Buddhe niyyādayitvāna,
pabbajiṃ tassa santike.

Ārāmikā janapade,
uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya;
Upanenti ­bhik­khu­saṃ­ghassa,
paccayaṃ sayanāsanaṃ.

Sopi maṃ buddho byākāsi,
dasasahassimhi issaro;
‘Tiṃ­sakap­pa­sahas­samhi,
ayaṃ buddho bhavissati.

Padhānaṃ padahitvāna,
… pe …
hessāma sammukhā imaṃ’.

Tassāpi vacanaṃ sutvā,
bhiyyo hāsaṃ janesahaṃ;
Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ,
dasa­pārami­pūriyā.

Suttantaṃ vinayañcāpi,
navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;
Sabbaṃ ­pariyā­puṇit­vāna,
sobhayiṃ jinasāsanaṃ.

Tatthappamatto viharanto,
brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ;
Abhiññāpāramiṃ gantvā,
brahma­loka­magañ­chahaṃ.

Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ,
uggato nāma khattiyo;
Mātā pabhāvatī nāma,
sujātassa mahesino.

Nava­vassa­sahas­sāni,
agāraṃ ajjha so vasi;
Sirī upasirī nando,
tayo pāsādamuttamā.

Tevīsa­ti­sahas­sāni,
nāriyo samalaṅkatā;
Sirinandā nāma nārī,
upaseno nāma atrajo.

Nimitte caturo disvā,
assayānena nikkhami;
Anūna­navamā­sāni,
padhānaṃ padahī jino.

Brahmunā yācito santo,
sujāto lokanāyako;
Vatti cakkaṃ mahāvīro,
sumaṅga­luyyāna­muttame.

Sudassano sudevo ca,
ahesuṃ aggasāvakā;
Nārado nāmupaṭṭhāko,
sujātassa mahesino.

Nāgā ca nāgasamālā ca,
ahesuṃ aggasāvikā;
Bodhi tassa bhagavato,
mahāveḷūti vuccati.

So ca rukkho ghanakkhandho,
Acchiddo hoti pattiko;
Uju vaṃso brahā hoti,
Dassanīyo manoramo.

Ekakkhandho pavaḍḍhitvā,
tato sākhā pabhijjati;
Yathā subaddho morahattho,
evaṃ sobhati so dumo.

Na tassa kaṇṭakā honti,
nāpi chiddaṃ mahā ahu;
Vitthiṇṇasākho aviralo,
sandacchāyo manoramo.

Sudatto ceva citto ca,
ahesuṃ aggupaṭṭhakā;
Subhaddā ca padumā ca,
ahesuṃ aggupaṭṭhikā.

Paññāsaratano āsi,
uccattanena so jino;
Sab­bākāra­varū­peto,
sabba­guṇa­mupāgato.

Tassa pabhā asamasamā,
niddhāvati samantato;
Appamāṇo atuliyo,
opammehi anūpamo.

Navuti­vassa­sahas­sāni,
āyu vijjati tāvade;
Tāvatā tiṭṭhamāno so,
tāresi janataṃ bahuṃ.

Yathāpi sāgare ūmī,
gagane tārakā yathā;
Evaṃ tadā pāvacanaṃ,
arahantehi cittitaṃ.

So ca buddho asamasamo,
Guṇāni ca tāni atuliyāni;
Sabbaṃ tamantarahitaṃ,
Nanu rittā sabbasaṅkhārā.

Sujāto jinavaro buddho,
Silārāmamhi nibbuto;
Tattheva tassa cetiyo,
Tīṇi­gāvuta­muggato”ti. (651)

Sujātassa bhagavato vaṃso dvādasamo.