Udānavarga

Yugavarga

avabhā­sati tāvat sa kṛmir
van nodayate divākaraḥ |
vairocane tūdgate bhṛśaṃ
śyāvo bhavati na cāvabhāsate || 1

evaṃ bhāsitam āsi tārkikair
yāvan nodayate tathāgataḥ |
buddhapratibhāsite tu loko
na tārkiko bhāsati nāsya śrāvakaḥ || 2

asāre sāramatayaḥ
sāre cāsārasaṃjñinaḥ |
te sāraṃ nādhigacchanti
mithyāsaṃkalpagocarāḥ || 3

sāraṃ tu sārato jñātvā
hy asāraṃ cāpy asārataḥ |
te sāram adhigacchanti
samyakṣaṃkalpagocarāḥ || 4

upātidhāvanti hi sārabuddhyā
navaṃ navaṃ bandhanam ādadantaḥ |
patanti hi dyotam ivāndhakārād
dṛṣṭe śrute caiva niviṣṭacittāḥ || 5

kṣā hi yā syād iha va pṛthag vā
ihavedikā vā paravedikā vā |
tāṃ dhyāyino viprajahanti sarvā
hy ātāpino brahmacaryaṃ carantaḥ || 6

aniṣkaṣāyaḥ kāṣāyaṃ
yo vastraṃ paridhāsyati |
apetadamasauratyo
nāsau kāṣāyam arhati || 7

yas tu vāntakaṣāya syāc
chīleṣu susamāhitaḥ |
upetadamasauratyaḥ
sa vai kāṣāyam arhati || 8

yasya doṣāḥ samucchinnās
tālamastakavad dhatāḥ |
sa vāntadoṣo medhāvī
sādhurūpo nirucyate || 9

na nāmarūpamātreṇa
varṇapuskalayā na ca |
sādhurūpo naro bhavati
māyāvī matsarī śaṭhaḥ || 10

na varṇarūpeṇa naro hi sarvo
vijñāyate netvaradarśanena |
susaṃvṛtānām iha vyañjanena
tv asaṃvṛtā lokam imaṃ caranti || 11

pratirūpakaṃ dhupitakarṇikā vā
lohārdhamāṣa iva hiraṇyacchannaḥ |
caranti haike parivāravantas
tv antar hy aśuddhā bahi sobhamānāḥ || 12

middhī ca yo bhavati mahāgrasaś ca
rātriṃ divaṃ saṃparivartaśāyī |
mahāvarāhaiva nivāpapuṣṭaḥ
punaḥ punar mandam upaiti garbham || 13

manujasya sadā smṛtīmato
labdhvā bhojanamātrajānataḥ |
tanukāsya bhavanti vedanāh
śanakair jīryati āyuḥ pālayam || 14

śubhānudarśinaṃ nityam
śubhānupaśyī viharann
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
indriyair hi asaṃvṛtaḥ |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
bhojane cāpy amātrajñaḥ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
kusīdo hīnavīryavān |
taṃ vai prasahato rāgo
taṃ vai prasahate rago
vāto vṛkṣam ivābalam || 15
vāto vṛkṣam ivābalam || 15

śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate dveṣo
vāto vṛkṣam ivābalam || 15A

śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃ­vrtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
naṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate moho
vāto vṛkṣam ivābalam || 15B

śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate māno
vāto vṛkṣam ivābalam || 15C

śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate lobho
vāto vṛkṣam ivābalam || 15D

śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate tṛṣṇā
vāto vṛkṣam ivābalam || 15E

aśubhānudarśinaṃ nityam
aśubhānupaśyi viharann
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
indriyair hi susavṛtaḥ |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
bhojane cāpi mātrajñaḥ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
śrāddha ārabdhavīryavān |
taṃ na prasahate rāgo
taṃ na prasahate rago
vātaḥ śailam iva sthiram || 16
vātaḥ śailam iva parvatam || 16

aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajña
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate dveṣo
vātaḥ sailam iva sthiram || 16A

aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvrtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate moho
vātaḥ śailam iva sthiram || 16B

aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate māno
vātaḥ śailam iva sthiram || 16C

aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate lobho
vātaḥ śailam iva sthiram || 16D

aśubhānudarśina nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate tṛsṇā
vātaḥ śailam iva sthiram || 16E

rama­ṇīyāny araṇyāni
na cātra ramate janaḥ |
vītarāgātra raṃsyante
na tu kāmagaveṣiṇaḥ || 17

grāme vā yadi vāraṇye
nimne vā yadi vā sthale |
yatrārhanto viharanti
te deśā ramaṇīyakāḥ || 18

durāt santaḥ prakāśyante
himavān iva parvataḥ |
asanto na prakāśyante
rātrikṣiptāḥ śarā yathā || 19

sadbhir eva sahāsīta
paṇḍitair arthacintakaiḥ |
arthaṃ mahāntaṃ gambhīraṃ
prajñayā pratividhyate || 20

ahaṃ nāga iva saṃgrāme
cāpād utpatitāṃ śarān |
ativākyam titīkṣāmi
duḥśīlo hi mahājana|| 21

bhave cāham bhayaṃ dṛṣṭvā
bhūyaś ca vibhavaṃ bhave |
tasmād bhavaṃ nābhinande
nandī ca vibhavena me || 22

aśraddhaś cākṛtajñaś ca
sadhicchettā ca yo naraḥ |
hatāvakāśo vāntāsaḥ
sa vai tūttamapuruṣaḥ || 23

mātaraṃ pitaraṃ hatvā
rājānaṃ dvau ca śrotriyau |
rāṣṭraṃ sānucaraṃ hatvā
anigho yāti brāhmaṇaḥ || 24

yeṣāṃ saṃnicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ
ca vivckaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva sakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 25

yeṣāṃ sanicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
vivckaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānaṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 26

yeṣām sanicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittam ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 27

yeṣāṃ sanicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
āśaiva śākuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 28

yeṣāṃ bhava parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
vivekaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ tesāṃ duranvayam || 29

yeṣāṃ bhava parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimitta ca
vivekaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 30

yeṣāṃ bhavaḥ parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimitta ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 31

yeṣāṃ bhava parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 32

alpakās te manuṣyeṣu
ye janāḥ pāragāminaḥ |
atheyam itarāḥ prajās
tīram evānudhāvati || 33

ye tarhi samyag ākhyāte
dharme dharmānudarśinaḥ |
te janāḥ pāram eṣyanti
mṛtyudheyasya sarvaśaḥ || 34

gatādh­vano viśokasya
vipramuktasya tāyinaḥ |
sarvagranthaprahīṇasya
paridāgho na vidyate || 35

uttīrṇaḥ sabhayo mārgaḥ
pātālaḥ parivarjitaḥ |
mukto yogais tathā granthaiḥ
sarvaṃ rāgaviṣaṃ hatam || 36

nāsti kāmasamo hy ogho
nāsti doṣasamo grahaḥ |
nāsti mohasamaṃ jālaṃ
nāsti tṛṣṇāsamā nadī || 37

ākāśe tu padaṃ nāsti
śramaṇo nāsti bāhyakaḥ |
prapañcābhiratā bālā
niṣprapañcās tathāgatāḥ || 38

yogaiḥ samuhyate bālo
yogāṃ nudati paṇḍitaḥ |
yogā praṇudya medhāvī
ye divyā ye ca mānuṣāḥ |
sarvayogāṃ praṇudyeha
sarvaduḥkhāt pramucyate || 39

yogād bhavaḥ prabhavati
viyogād bhavasaṃkṣayaḥ |
etad dvaidhāpathaṃ jñātvā
bhavāya vibhavāya ca |
tatra śikṣeta medhāvī
yatra yogān atikramet || 40

akṛtaṃ kukṛtāc chreyaḥ
paścāt tapati duṣkṛtam |
śocate duṣkṛtaṃ kṛtvā
śocate durgatiṃ gataḥ || 41

kṛtaṃ tu sukṛtaṃ śreyo
yat kṛtvā nānutapyate |
nandate sukṛtaṃ kṛtvā
nandate sugatiṃ gataḥ || 42

nābhāsamāṇā jñāyante
miśrā bālair hi paṇḍitāḥ |
jñāyante bhāṣamāṇās tu
deṣayanto ’rajaḥ padam || 43

bkāṣayed dyotayed dharmam
ucchrayed ṛṣiṇām dhvajam |
subhāṣitadhvajā nityam
ṛṣayor dharmagauravāḥ || 44

nindanti tuṣṇim āsīnaṃ
nindanti bahubhāṣiṇam |
alpabhāṇiṃ ca nindanti
nāsti lokeṣv aninditaḥ || 45

e­kānta­ninditaḥ puruṣaḥ
ekāntaṃ vā praśaṃsitaḥ |
nābhūd bhaviṣyati ca no
na cāpy etarhi vidyate || 46

yaṃ tu vijñā praśaṃsanti
hy anuyujya śubhāśubham |
praśaṃsā sā samākhyātā
na tv ajñair yaḥ praśaṃsitaḥ || 47

medhāvinaṃ vṛttayuktaṃ
prājñaṃ śīleṣu saṃvṛtam |
niṣkaṃ jāmbunadasyaiva
kas taṃ ninditum arhati || 48

śailo yathāpy ekaghano
vāyunā na prakampyate |
evaṃ nindāpraśaṃsābhir
na kampyante hi paṇḍitāḥ || 49

yasya mūle tvacā nāsti
parṇā nāsti tathā latāḥ |
taṃ dhīraṃ bandhanān muktaṃ
kas taṃ ninditum arhati || 50

yasya ha prapañcitaṃ hi no sat
saṃtānaṃ parikhaṃ ca yo nivṛttaḥ |
tṛṣṇāvigatam muniṃ carantam
na vijānāti sadevako ’pi lokaḥ || 51

yasya jitaṃ nopajīyate
jitam anveti na ka cid eva loke |
taṃ buddham anantagocaraṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 52

yasya jālinī viṣaktikā
tṛṣṇā nāsti hi lokanāyinī |
taṃ buddham anantagocaraṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 53

yasya mūlaṃ kṣitau nāsti
parṇā nāsti tathā latāḥ |
taṃ dhīraṃ bandhanān muktaṃ
ko nu ninditum arhati || 54

yasya jālinī viṣaktikā
tṛṣṇā nāsti hi lokanāyinī |
taṃ buddham anantavikramaṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 55

yasya vitarkā vidhūpitās
tv ādhyātmaṃ vinivartitā hy aśeṣam |
sa hi saṅgam atītya sarvasaṃjñāṃ
yogāpetam atīrṇasaṅgam eti || 56

muñca purato muñca paścato
madhye muñca bhavasya pāragaḥ |
sarvatra vimuktamānaso
na punar jātijarām upeṣyasi || 57

|| yugavargaḥ || ||