Udānavarga
Yugavarga
avabhāsati tāvat sa kṛmir
yāvan nodayate divākaraḥ |
vairocane tūdgate bhṛśaṃ
śyāvo bhavati na cāvabhāsate || 1evaṃ bhāsitam āsi tārkikair
yāvan nodayate tathāgataḥ |
buddhapratibhāsite tu loko
na tārkiko bhāsati nāsya śrāvakaḥ || 2asāre sāramatayaḥ
sāre cāsārasaṃjñinaḥ |
te sāraṃ nādhigacchanti
mithyāsaṃkalpagocarāḥ || 3sāraṃ tu sārato jñātvā
hy asāraṃ cāpy asārataḥ |
te sāram adhigacchanti
samyakṣaṃkalpagocarāḥ || 4upātidhāvanti hi sārabuddhyā
navaṃ navaṃ bandhanam ādadantaḥ |
patanti hi dyotam ivāndhakārād
dṛṣṭe śrute caiva niviṣṭacittāḥ || 5kāṅkṣā hi yā syād iha va pṛthag vā
ihavedikā vā paravedikā vā |
tāṃ dhyāyino viprajahanti sarvā
hy ātāpino brahmacaryaṃ carantaḥ || 6aniṣkaṣāyaḥ kāṣāyaṃ
yo vastraṃ paridhāsyati |
apetadamasauratyo
nāsau kāṣāyam arhati || 7yas tu vāntakaṣāyaḥ syāc
chīleṣu susamāhitaḥ |
upetadamasauratyaḥ
sa vai kāṣāyam arhati || 8yasya doṣāḥ samucchinnās
tālamastakavad dhatāḥ |
sa vāntadoṣo medhāvī
sādhurūpo nirucyate || 9na nāmarūpamātreṇa
varṇapuskalayā na ca |
sādhurūpo naro bhavati
māyāvī matsarī śaṭhaḥ || 10na varṇarūpeṇa naro hi sarvo
vijñāyate netvaradarśanena |
susaṃvṛtānām iha vyañjanena
tv asaṃvṛtā lokam imaṃ caranti || 11pratirūpakaṃ dhupitakarṇikā vā
lohārdhamāṣa iva hiraṇyacchannaḥ |
caranti haike parivāravantas
tv antar hy aśuddhā bahi sobhamānāḥ || 12middhī ca yo bhavati mahāgrasaś ca
rātriṃ divaṃ saṃparivartaśāyī |
mahāvarāhaiva nivāpapuṣṭaḥ
punaḥ punar mandam upaiti garbham || 13manujasya sadā smṛtīmato
labdhvā bhojanamātrajānataḥ |
tanukāsya bhavanti vedanāh
śanakair jīryati āyuḥ pālayam || 14śubhānudarśinaṃ nityam
śubhānupaśyī viharann indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
indriyair hi asaṃvṛtaḥ | bhojane cāpy amātrajñaṃ
bhojane cāpy amātrajñaḥ hīnaṃ jāgarikāsu ca |
kusīdo hīnavīryavān | taṃ vai prasahato rāgo
taṃ vai prasahate rago vāto vṛkṣam ivābalam || 15
vāto vṛkṣam ivābalam || 15śubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate dveṣo
vāto vṛkṣam ivābalam || 15Aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvrtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate moho
vāto vṛkṣam ivābalam || 15Bśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate māno
vāto vṛkṣam ivābalam || 15Cśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate lobho
vāto vṛkṣam ivābalam || 15Dśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś cāpy asaṃvṛtam |
bhojane cāpy amātrajñaṃ
hīnaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ vai prasahate tṛṣṇā
vāto vṛkṣam ivābalam || 15Eaśubhānudarśinaṃ nityam
aśubhānupaśyi viharann indriyaiś ca susaṃvṛtam |
indriyair hi susaṃvṛtaḥ | bhojane cāpi mātrajñaṃ
bhojane cāpi mātrajñaḥ yuktaṃ jāgarikāsu ca |
śrāddha ārabdhavīryavān | taṃ na prasahate rāgo
taṃ na prasahate rago vātaḥ śailam iva sthiram || 16
vātaḥ śailam iva parvatam || 16aśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate dveṣo
vātaḥ sailam iva sthiram || 16Aaśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvrtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate moho
vātaḥ śailam iva sthiram || 16Baśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate māno
vātaḥ śailam iva sthiram || 16Caśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate lobho
vātaḥ śailam iva sthiram || 16Daśubhānudarśinaṃ nityam
indriyaiś ca susaṃvṛtam |
bhojane cāpi mātrajñaṃ
yuktaṃ jāgarikāsu ca |
taṃ na prasahate tṛsṇā
vātaḥ śailam iva sthiram || 16Eramaṇīyāny araṇyāni
na cātra ramate janaḥ |
vītarāgātra raṃsyante
na tu kāmagaveṣiṇaḥ || 17grāme vā yadi vāraṇye
nimne vā yadi vā sthale |
yatrārhanto viharanti
te deśā ramaṇīyakāḥ || 18durāt santaḥ prakāśyante
himavān iva parvataḥ |
asanto na prakāśyante
rātrikṣiptāḥ śarā yathā || 19sadbhir eva sahāsīta
paṇḍitair arthacintakaiḥ |
arthaṃ mahāntaṃ gambhīraṃ
prajñayā pratividhyate || 20ahaṃ nāga iva saṃgrāme
cāpād utpatitāṃ śarān |
ativākyam titīkṣāmi
duḥśīlo hi mahājanaḥ || 21bhave cāham bhayaṃ dṛṣṭvā
bhūyaś ca vibhavaṃ bhave |
tasmād bhavaṃ nābhinande
nandī ca vibhavena me || 22aśraddhaś cākṛtajñaś ca
saṃdhicchettā ca yo naraḥ |
hatāvakāśo vāntāsaḥ
sa vai tūttamapuruṣaḥ || 23mātaraṃ pitaraṃ hatvā
rājānaṃ dvau ca śrotriyau |
rāṣṭraṃ sānucaraṃ hatvā
anigho yāti brāhmaṇaḥ || 24yeṣāṃ saṃnicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ
ca vivckaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva sakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 25yeṣāṃ saṃnicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
vivckaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānaṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 26yeṣām saṃnicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittam ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 27yeṣāṃ saṃnicayo nāsti
ye parijñātabhojanāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śākuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 28yeṣāṃ bhavaḥ parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
vivekaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ tesāṃ duranvayam || 29yeṣāṃ bhavaḥ parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
vivekaś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 30yeṣāṃ bhavaḥ parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
padaṃ teṣāṃ duranvayam || 31yeṣāṃ bhavaḥ parikṣīṇo
hy aparāntaṃ ca nāśritāḥ |
śunyatā cānimittaṃ ca
samādhiś caiva gocaraḥ |
ākāśaiva śakuntānāṃ
gatis teṣāṃ duranvayā || 32alpakās te manuṣyeṣu
ye janāḥ pāragāminaḥ |
atheyam itarāḥ prajās
tīram evānudhāvati || 33ye tarhi samyag ākhyāte
dharme dharmānudarśinaḥ |
te janāḥ pāram eṣyanti
mṛtyudheyasya sarvaśaḥ || 34gatādhvano viśokasya
vipramuktasya tāyinaḥ |
sarvagranthaprahīṇasya
paridāgho na vidyate || 35uttīrṇaḥ sabhayo mārgaḥ
pātālaḥ parivarjitaḥ |
mukto yogais tathā granthaiḥ
sarvaṃ rāgaviṣaṃ hatam || 36nāsti kāmasamo hy ogho
nāsti doṣasamo grahaḥ |
nāsti mohasamaṃ jālaṃ
nāsti tṛṣṇāsamā nadī || 37ākāśe tu padaṃ nāsti
śramaṇo nāsti bāhyakaḥ |
prapañcābhiratā bālā
niṣprapañcās tathāgatāḥ || 38yogaiḥ samuhyate bālo
yogāṃ nudati paṇḍitaḥ |
yogāṃ praṇudya medhāvī
ye divyā ye ca mānuṣāḥ |
sarvayogāṃ praṇudyeha
sarvaduḥkhāt pramucyate || 39yogād bhavaḥ prabhavati
viyogād bhavasaṃkṣayaḥ |
etad dvaidhāpathaṃ jñātvā
bhavāya vibhavāya ca |
tatra śikṣeta medhāvī
yatra yogān atikramet || 40akṛtaṃ kukṛtāc chreyaḥ
paścāt tapati duṣkṛtam |
śocate duṣkṛtaṃ kṛtvā
śocate durgatiṃ gataḥ || 41kṛtaṃ tu sukṛtaṃ śreyo
yat kṛtvā nānutapyate |
nandate sukṛtaṃ kṛtvā
nandate sugatiṃ gataḥ || 42nābhāsamāṇā jñāyante
miśrā bālair hi paṇḍitāḥ |
jñāyante bhāṣamāṇās tu
deṣayanto ’rajaḥ padam || 43bkāṣayed dyotayed dharmam
ucchrayed ṛṣiṇām dhvajam |
subhāṣitadhvajā nityam
ṛṣayor dharmagauravāḥ || 44nindanti tuṣṇim āsīnaṃ
nindanti bahubhāṣiṇam |
alpabhāṇiṃ ca nindanti
nāsti lokeṣv aninditaḥ || 45ekāntaninditaḥ puruṣaḥ
ekāntaṃ vā praśaṃsitaḥ |
nābhūd bhaviṣyati ca no
na cāpy etarhi vidyate || 46yaṃ tu vijñāḥ praśaṃsanti
hy anuyujya śubhāśubham |
praśaṃsā sā samākhyātā
na tv ajñair yaḥ praśaṃsitaḥ || 47medhāvinaṃ vṛttayuktaṃ
prājñaṃ śīleṣu saṃvṛtam |
niṣkaṃ jāmbunadasyaiva
kas taṃ ninditum arhati || 48śailo yathāpy ekaghano
vāyunā na prakampyate |
evaṃ nindāpraśaṃsābhir
na kampyante hi paṇḍitāḥ || 49yasya mūle tvacā nāsti
parṇā nāsti tathā latāḥ |
taṃ dhīraṃ bandhanān muktaṃ
kas taṃ ninditum arhati || 50yasya ha prapañcitaṃ hi no sat
saṃtānaṃ parikhaṃ ca yo nivṛttaḥ |
tṛṣṇāvigatam muniṃ carantam
na vijānāti sadevako ’pi lokaḥ || 51yasya jitaṃ nopajīyate
jitam anveti na kaṃ cid eva loke |
taṃ buddham anantagocaraṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 52yasya jālinī viṣaktikā
tṛṣṇā nāsti hi lokanāyinī |
taṃ buddham anantagocaraṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 53yasya mūlaṃ kṣitau nāsti
parṇā nāsti tathā latāḥ |
taṃ dhīraṃ bandhanān muktaṃ
ko nu ninditum arhati || 54yasya jālinī viṣaktikā
tṛṣṇā nāsti hi lokanāyinī |
taṃ buddham anantavikramaṃ
hy apadaṃ kena padena neṣyasi || 55yasya vitarkā vidhūpitās
tv ādhyātmaṃ vinivartitā hy aśeṣam |
sa hi saṅgam atītya sarvasaṃjñāṃ
yogāpetam atīrṇasaṅgam eti || 56muñca purato muñca paścato
madhye muñca bhavasya pāragaḥ |
sarvatra vimuktamānaso
na punar jātijarām upeṣyasi || 57
|| yugavargaḥ || ||