Aṅguttara Nikāya 5

11. Phāsu­vihāra­vagga

104. Samaṇa­su­khumā­la­sutta

“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇa­su­khumālo hoti.

Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṃ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpaṃyeva upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pitta­sa­muṭṭhā­nāni vā semha­sa­muṭṭhā­nāni vā vāta­sa­muṭṭhā­nāni vā sannipātikāni vā utu­pari­ṇāma­jāni vā visama­pari­hāra­jāni vā opakkamikāni vā kamma­vipāka­jāni vā, tānissa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti, catunnaṃ jhānānaṃ ābhi­ce­tasi­kā­naṃ diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārā­naṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu samaṇesu samaṇa­su­khumālo hoti.

Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇa­su­khumālo’ti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇa­su­khumālo’ti. Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ senāsanaṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito; yācitova bahulaṃ gilāna­pac­ca­ya­bhesaj­ja­parik­khā­raṃ paribhuñjāmi, appaṃ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṃ viharāmi, te maṃ manāpeneva bahulaṃ kāyakammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ vacīkammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpeneva bahulaṃ manokammena samudācaranti, appaṃ amanāpena; manāpaṃyeva upahāraṃ upaharanti, appaṃ amanāpaṃ. Yāni kho pana tāni vedayitāni—pitta­sa­muṭṭhā­nāni vā semha­sa­muṭṭhā­nāni vā vāta­sa­muṭṭhā­nāni vā sannipātikāni vā utu­pari­ṇāma­jāni vā visama­pari­hāra­jāni vā opakkamikāni vā kamma­vipāka­jāni vā—tāni me na bahudeva uppajjanti. Appā­bādho­hamasmi, catunnaṃ kho panasmi jhānānaṃ ābhi­ce­tasi­kā­naṃ diṭṭha­dhamma­su­kha­vihārā­naṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā … pe … sacchikatvā upasampajja viharāmi.

Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇa­su­khumālo’ti, mameva taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: ‘samaṇesu samaṇa­su­khumālo’”ti.

Catutthaṃ.