Aṅguttara Nikāya 5

13. Gilānavagga

130. Byasanasutta

“Pañcimāni, bhikkhave, byasanāni. Katamāni pañca? Ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Na, bhikkhave, sattā ñātib­yasa­na­hetu vā bhogab­yasa­na­hetu vā rogab­yasa­na­hetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Sīlab­yasa­na­hetu vā, bhikkhave, sattā diṭṭhib­yasa­na­hetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Imāni kho, bhikkhave, pañca byasanāni.

Pañcimā, bhikkhave, sampadā. Katamā pañca? Ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Na, bhikkhave, sattā ñāti­sam­padā­hetu vā bhoga­sam­padā­hetu vā ārogya­sam­padā­hetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sīla­sam­padā­hetu vā, bhikkhave, sattā diṭṭhi­sam­padā­hetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti.

Dasamaṃ.

Gilānavaggo tatiyo.

Gilāno satisūpaṭṭhi,
Dve upaṭṭhākā duvāyusā;
Vapa­kā­sasama­ṇa­su­khā,
Parikuppaṃ byasanena cāti.