Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye … pe … ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: “‘vijjā, vijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vijjā; kittāvatā ca vijjāgato hotī”ti?

“Idhāvuso, sutavā ariyasāvako samuda­ya­dhammaṃ rūpaṃ ‘samuda­ya­dhammaṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; vayadhammaṃ rūpaṃ … pe … samuda­ya­va­ya­dham­maṃ rūpaṃ ‘samuda­ya­va­ya­dham­maṃ rūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; samuda­ya­dhammaṃ vedanaṃ … pe … samuda­ya­vaya­dhammā vedanā … samuda­ya­dhammaṃ saññaṃ … pe … samudayadhamme saṅkhāre … vayadhamme saṅkhāre … samuda­ya­vaya­dhamme saṅkhāre ‘samuda­ya­vaya­dhammā saṅkhārā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Samuda­ya­dhammaṃ viññāṇaṃ … vayadhammaṃ viññāṇaṃ … samuda­ya­va­ya­dham­maṃ viññāṇaṃ ‘samuda­ya­va­ya­dham­maṃ viññāṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccatāvuso, vijjā; ettāvatā ca vijjāgato hotī”ti.

Tatiyaṃ.