Saṃyutta Nikāya 22

15. Diṭṭhivagga

152. Soattāsutta

Sāvatthi­nidānaṃ. “Kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avi­pari­ṇāma­dhammo’”ti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā … pe …. “Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avi­pari­ṇāma­dhammo’ti. Vedanāya … pe … saññāya … saṅkhāresu … pe … viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya, viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avi­pari­ṇāma­dhammo’ti.

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipari­ṇāma­dhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avi­pari­ṇāma­dhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “Dukkhaṃ, bhante”. “Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipari­ṇāma­dhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya: ‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avi­pari­ṇāma­dhammo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Evaṃ passaṃ … pe … nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti.

Tatiyaṃ.