Aṅguttara Nikāya 5

14. Rājavagga

135. Paṭha­ma­pattha­nā­sutta

“Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhā­vasit­tassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhā­vasit­tassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, ­saṃsud­dha­gahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo; negama­jāna­padassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhā­vasit­tā­naṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā tattha sikkhito hoti anavayo.

Tassa evaṃ hoti: ‘ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, ­saṃsud­dha­gahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa­pok­kha­ra­tāya samannāgato. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi negama­jāna­padassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhā­vasit­tā­naṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā, tattha sikkhito anavayo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhā­vasit­tassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti.

Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vij­jācara­ṇa­sam­panno sugato lokavidū anuttaro purisa­damma­sāra­thi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhā­nak­kha­māya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhit­ta­dhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti uda­yattha­gā­miniyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā duk­khak­kha­ya­gā­miniyā.

Tassa evaṃ hoti: ‘ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ: “itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho … pe … satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā”ti. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhā­nak­kha­māya. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhit­ta­dhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ. Ahaṃ khomhi paññavā uda­yattha­gā­miniyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā duk­khak­kha­ya­gā­miniyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyan’ti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī”ti.

Pañcamaṃ.