Sutta Nipāta 2.9

Kiṃsīlasutta

“Kiṃsīlo kiṃsamācāro,
kāni kammāni brūhayaṃ;
Naro sammā niviṭṭhassa,
uttamatthañca pāpuṇe”.

“Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā,
Kālaññū cassa garūnaṃ dassanāya;
Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū,
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni.

Kālena gacche garūnaṃ sakāsaṃ,
Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavutti;
Atthaṃ dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacariyaṃ,
Anussare ceva samācare ca.

Dhammārāmo dhammarato,
Dhamme ṭhito dhamma­vi­niccha­yaññū;
Nevācare dhamma­san­dosa­vādaṃ,
Tacchehi nīyetha subhāsitehi.

Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ,
Māyākataṃ kuhanaṃ giddhi mānaṃ;
Sārambhaṃ kakkasaṃ kasāvañca mucchaṃ,
Hitvā care vītamado ṭhitatto.

Viññātasārāni subhāsitāni,
Sutañca viñ­ñā­ta­samā­dhi­sāraṃ;
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati,
Yo sāhaso hoti naro pamatto.

Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santi­sorac­ca­samā­dhi­saṇ­ṭhitā,
Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti.

Kiṃsīlasuttaṃ navamaṃ.