Sutta Nipāta 2.9
Kiṃsīlasutta
“Kiṃsīlo kiṃsamācāro,
kāni kammāni brūhayaṃ;
Naro sammā niviṭṭhassa,
uttamatthañca pāpuṇe”.“Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā,
Kālaññū cassa garūnaṃ dassanāya;
Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū,
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni.Kālena gacche garūnaṃ sakāsaṃ,
Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavutti;
Atthaṃ dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacariyaṃ,
Anussare ceva samācare ca.Dhammārāmo dhammarato,
Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;
Nevācare dhammasandosavādaṃ,
Tacchehi nīyetha subhāsitehi.Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ,
Māyākataṃ kuhanaṃ giddhi mānaṃ;
Sārambhaṃ kakkasaṃ kasāvañca mucchaṃ,
Hitvā care vītamado ṭhitatto.Viññātasārāni subhāsitāni,
Sutañca viññātasamādhisāraṃ;
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati,
Yo sāhaso hoti naro pamatto.Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā,
Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti.
Kiṃsīlasuttaṃ navamaṃ.